Pat tad, ja šādai tiesai ir atļauts noraidīt prasības, norādot pamatojumu kopsavilkuma veidā, tai jebkurā gadījumā precīzi un konkrēti ir jāizklāsta iemesli, kuru dēļ ir piemērojams kāds no izņēmumiem no pienākuma iesniegt lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu.
Tiesas spriedums lietā C-767/23 | [Remling]*.
Marokas valstspiederīgais, kura laulātā un bērni dzīvo Nīderlandē un ir Nīderlandes pilsoņi, Nīderlandē iesniedza pieteikumu izsniegt uzturēšanās atļauju, kas ir spēkā visā Eiropas Savienības teritorijā. Tā kā šis pieteikums tika noraidīts, pamatojoties uz to, ka viņam jau bija uzturēšanās atļauja Spānijā, viņš cēla prasību Hāgas tiesā, tiesas sēžu vietā Utrehtā (Nīderlande). Tā kā arī šī prasība tika noraidīta, viņš iesniedza apelācijas sūdzību Nīderlandes Valsts padomē. Pēdējā minētā uzskata, ka atbilde uz Marokas valstspiederīgā izvirzīto jautājumu par Savienības tiesību interpretāciju skaidri izriet no Tiesas judikatūras. Tādējādi tai neesot pienākuma iesniegt lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu un tā var izlemt strīdu, pamatojot savu nolēmumu kopsavilkuma veidā.
Šī iespēja izmantot pamatojumu kopsavilkuma veidā ir paredzēta valsts Ārvalstnieku likumā. Tā atspoguļo līdzsvaru, ko Nīderlandes likumdevējs vēlējies panākt starp vēlmi padarīt vispārēji pieejamu iespēju iesniegt apelācijas sūdzību visās lietās, kas attiecas uz ārvalstnieku tiesībām, un nepieciešamību ļaut Valsts padomei koncentrēt savu pārbaudi uz jautājumiem, uz kuriem jāatbild tiesību vienotības, tiesību attīstības vai tiesību aizsardzības tiesā interesēs vispārējā nozīmē.
Šajā kontekstā Valsts padome, kurai rodas jautājums, vai tai ir detalizēti jāpamato iemesli, kuru dēļ tā neuzskata par nepieciešamu iesniegt lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, nolēma vērsties Tiesā.
Spriedumā Tiesa vispirms atgādina, ka tām valsts tiesām, kuru nolēmumi nav pārsūdzami, ir pienākums iesniegt lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, tomēr ir trīs izņēmumi no šī pienākuma (ierosinātais Savienības tiesību jautājums nav nozīmīgs; pastāv tāds Tiesas nolēmums, kurā attiecīgā Savienības tiesību norma jau ir interpretēta, vai pastāv acte clair)**.
Līdz ar to, ņemot vērā prejudiciālā nolēmuma tiesvedības fundamentālo lomu Savienības tiesību sistēmā, ja šāda tiesa nolemj nevērsties Tiesā, pamatojoties uz vienu no šiem izņēmumiem, tās lēmumam visos gadījumos jābūt pamatotam un tādējādi tajā, ņemot vērā attiecīgos faktiskos un tiesiskos apstākļus, jābūt precīzi un konkrēti izklāstītiem iemesliem, kuru dēļ ir piemērojams viens no šiem trim izņēmumiem.
Tas, ka dalībvalsts, lai nodrošinātu pareizu tiesvedību, atļauj tiesai izmantot pamatojumu, kas sniegts kopsavilkuma veidā, nolūkā samazināt tiesvedības ilgumu, minētajā atziņā neko nemaina. Pat šādā situācijā augstākajai tiesai joprojām ir pienākums precīzi un konkrēti izklāstīt iemeslus, kuru dēļ tā uzskata, ka atteikums vērsties Tiesā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu ir attaisnots.
Šajā ziņā augstākā tiesa var pievienoties pamatojumam, ko attiecīgajā lietā ir izmantojusi zemākas instances tiesa, ar nosacījumu, ka pēdējā minētā ir izklāstījusi iemeslus, kuru dēļ tā ir uzskatījusi, ka izvirzītajam Savienības tiesību jautājumam nav nozīmes, ka Tiesa attiecīgo Savienības tiesību normu jau ir interpretējusi vai ka šī interpretācija ir tik acīmredzama, ka nerodas nekādas saprātīgas šaubas.
| PIEZĪME. Ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu dalībvalstu tiesas lietas iztiesāšanas gaitā var uzdot Tiesai jautājumus par Savienības tiesību interpretāciju vai Savienības akta spēkā esību. Pašu pamatlietu Tiesa neiztiesā, taču valsts tiesai tā ir jāatrisina atbilstīgi Tiesas nolēmumam. Šis nolēmums ir vienlīdz saistošs arī citām dalībvalstu tiesām, ja tām jāatrisina līdzīga problēma. |
Neoficiāls dokuments plašsaziņas līdzekļu vajadzībām, kas Tiesai nav saistošs.
Sprieduma pilnteksts un rezumējums (ja tāds ir) tiek publicēts CURIA tīmekļvietnē sprieduma pasludināšanas dienā.
* Šīs lietas nosaukums ir izdomāts. Tas neatbilst neviena lietas dalībnieka reālajam personvārdam vai nosaukumam.
** Spriedumi, 1982. gada 6. oktobris, Cilfit, 283/81, un 2021. gada 6. oktobris, Consorzio Italian Management un Catania Multiservizi, C-561/19 (skat. arī paziņojumu presei Nr. 175/21).
