Līdzīgi kā Zemgalē, arī Dienvidčehijā lielākais izaicinājums ir vēsturisko objektu apsaimniekošana - reģionā atrodas ap 360 aizsargājamu baznīcu, no kurām 90% pieder reliģiskajām organizācijām. Apzinoties, ka draudzes vienas pašas nespēj nest šo finansiālo slogu, reģionālā pārvalde ieviesusi mērķtiecīgu atbalsta programmu, kopš 2002. gada ēku saglabāšanā ieguldot 397 miljonus Čehijas kronu (ap 15,6 miljoniem eiro). Tomēr, kā vizītes laikā uzsvēra Dienvidčehijas reģionālās attīstības aģentūras un Nacionālā mantojuma institūta pārstāvji, veiksmīgas atjaunošanas pamatā ir ne vien finansējums, bet arī cieša sadarbība starp baznīcu kā īpašnieku, valsts institūcijām un tūrisma sektoru. Reliģiskais mantojums netiek skatīts atrauti no ainavas, un īpaša loma ir izglītojošam darbam ar sabiedrību. Tādējādi investīcijas netiek izmantotas ēku fiziskai "iekonservēšanai", bet gan veicina to pielāgošanu jaunām funkcijām un pakalpojumiem.
Pārliecinošs paraugs šādai pieejai ir Česki Krumlovas (Český Krumlov) dubultklosteris, kas pēc apjomīgas restaurācijas pārtapis par daudzfunkcionālu kultūrvidi - tajā mājvietu radusi mākslas skola, amatnieku darbnīcas un pat viesu numuri. Pateicoties stratēģiskai plānošanai, klosterī noorganizēta ievērojamā mākslinieka Pablo Pikaso darbu izstāde, kas palīdzēja trīskāršot kā apmeklētāju skaitu, tā ieņēmumus. Līdzīga transformācija redzama arī Zlata Korunas (Zlatá Koruna) klosterī, kas veiksmīgi integrē mūsdienu tūrisma pieprasījumu, piedāvājot telpas kāzām, koncertiem un nakts ekskursijām.
Viens no projekta "REliHE" galvenajiem uzdevumiem Zemgalē ir vietējo kopienu kapacitātes stiprināšana. Čehijas pieredze spilgti apliecina - ja pilsētās vēsturiskos objektus palīdz uzturēt tūristu plūsma, tad lauku teritorijās maza mēroga sakrālo celtņu saglabāšanā izšķirošais virzītājspēks ir vietējo iedzīvotāju iesaiste. Pēc Otrā pasaules kara Svētā Labrenča baznīca (Kostel sv. Vavřince) Kleni ciemā tika pamesta un nonāca uz sabrukšanas robežas - bez jumta un logiem. 1992. gadā vietējie iedzīvotāji izveidoja biedrību, piesaistīja ziedojumus un, ieguldot nesavtīgu brīvprātīgo darbu, ēku atjaunoja. Mūsdienās baznīca kalpo ne tikai kā sakrāla celtne, bet arī kā ciema sociālās dzīves un kultūras centrs, pulcējot cilvēkus uz koncertiem, mākslas izstādēm un kopienas svētkiem.
Vienlaikus Čehijas pieredze parāda starptautiskās sadarbības lomu tūrisma veicināšanā. Vīšībrodas (Vyšší Brod) cisterciešu klosteris - vienīgais funkcionējošais vīriešu klosteris Čehijā ar unikālu 70 000 sējumu bibliotēku - ir daļa no "CISTERSCAPES" tīkla. Šis vērienīgais maršruts, kas apvieno 17 klosteru ainavas vairākās Eiropas valstīs, ir ieguvis Eiropas Mantojuma zīmi (European Heritage Label), tādējādi piesaistot ārvalstu tūristu uzmanību reģionam. Starptautiskā tīklošanās kalpo par lielisku piemēru praksē, sasaucoties ar ZPR mērķi - veicināt tematisku un pārrobežu tūrisma maršrutu izveidi, iekļaujot tajos arī Zemgales reliģisko mantojumu.
Lai Čehijā un citviet gūtās atziņas būtu īstenojamas arī Zemgalē, ZPR šobrīd strādā pie konkrētu priekšlikumu iekļaušanas reģiona Attīstības programmā. Skaidrs redzējums palīdzēs pašvaldībām, draudzēm un vietējām kopienām veiksmīgāk sadarboties un nākotnē piesaistīt nepieciešamo finansējumu, lai reliģiskais mantojums no uzturēšanas sloga pārtaptu par vērtīgu resursu tūrismam un vietējai ekonomikai.
Projekts “Lauku teritoriju vietējo kopienu iesaiste reliģiskā mantojuma saglabāšanā” jeb “REliHE” tiek īstenots Interreg Europe programmā 2021.-2027. gadam. Projekta kopējais finansējums ir 1 569 442,00 eiro, tai skaitā Eiropas Savienības (Eiropas Reģionālās attīstības fonda) līdzfinansējums 1 255 553,60 eiro. Plašāk par projektu: https://www.zemgale.lv/lv/projekts/lauku-teritoriju-vietejo-kopienu-iesaiste-religiska-mantojuma-saglabasana-relihe.
Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Zemgales plānošanas reģions, un tā var neatspoguļot Eiropas Savienības oficiālo nostāju.
