Izklāstot problēmas būtību, RTU rektors Tālis Juhna komisijas deputātiem norādīja, ka Eiropas Savienība (ES) atpaliek no ASV un Ķīnas inovāciju radīšanā. ES universitātēs tiek radīti 10% no Eiropas Patentu organizācijā (EPO) iesniegtajiem patentiem, bet tikai trešdaļa no tiem tiek komercializēta. Savukārt Globālajā Inovāciju indeksā, kas parāda valsts inovāciju produktivitāti, Latvija, salīdzinot ar citām ES valstīm, atrodas zem vidējā līmeņa. “Mēs esam iedzinēji, tāpēc jautājums, ko varam darīt, lai produktivitāte un inovācijas pieaugtu,” saka T. Juhna.
Zinātnes universitātes savā redzējumā ir vienotas, ka viens no būtiskiem jauninājumiem, kas būtu jāiestrādā Ministru kabineta noteikumos, ir plašākas iespējas un dažādi veidi, kā zinātniskās institūcijas var komercializēt tām piederošo intelektuālo īpašumu. Savukārt otrs būtisks apstāklis – ļaut universitātēm uzņemties risku, ieguldot inovāciju veidošanā un attīstībā. Tas iespējams, universitātēm izstrādājot ieguldījumu stratēģiju, tajā iekļaujot riska politiku ieguldījumiem pamatkapitālā, komercializācijas un inovāciju projektos. Kā kontrolējošais mehānisms šādos gadījumos darbotos universitāšu padomes, kas izvērtētu ieguldījuma riskus un attiecīgi noteiktu konkrētas robežas. “Protams, procesiem jābūt caurspīdīgiem, bet, ja mēs risku neuzņemamies, tad inovācija nevar notikt,” uzsver T. Juhna.
Saeimas komisijas deputātiem tika izklāstīts arī Latvijas inovāciju pārvaldības modeļa pilnveides piedāvājums. Piemēram, nepieciešams vienkāršot un pārskatīt regulējumu, atbalstot pētniecību un attīstību (P&A jeb R&D – research and development) un tehnoloģiju pārnesi, veicināt sadarbību starp akadēmisko sektoru, industriju un jaunuzņēmumiem, mērķtiecīgi veidot inovāciju ekosistēmu, kā arī veicināt pāreju uz zināšanu ekonomiku.
Īstenojot šo modeli, 2030. gadā Latvijā būtu mērķis sasniegt P&A finansējumu – 2% no iekšzemes kopprodukta, izveidot vairāk nekā 200 zinātņietilpīgo tehnoloģiju jeb deep-tech jaunuzņēmumu, nodibināt piecus “vienradžus” – jaunuzņēmumus, kuru vērtība investīciju piesaistes rezultātā pārsniegusi vienu miljardu dolāru, kā arī Latvijai ierindoties ES Inovāciju indeksa Top 20 un zinātnes universitāšu budžetos vienādās daļās jeb pusi uz pusi salāgot valsts piešķirto un pašas universitātes iegūto finansējumu.
