“Ūdens ir visas sabiedrības kopējs resurss, un tam nepieciešama skaidra, mūsdienīga pārvaldības sistēma. Ja sabiedrībai ir tiesības ūdeņus lietot, tad valstij un pašvaldībām jābūt arī skaidri noteiktai atbildībai par to kvalitāti un ilgtspējīgu apsaimniekošanu,” uzsver komisijas priekšsēdētājs Uģis Mitrevics.
Priekšlikumi paredz noteikt saistošus vides kvalitātes mērķus un precīzāk definēt institūciju kompetenci upju, ezeru un citu ūdensobjektu apsaimniekošanā. Tas ir īpaši svarīgi, jo šobrīd tikai nedaudz vairāk nekā trešdaļa Latvijas upju un ezeru atbilst labai vai augstai ekoloģiskajai kvalitātei.
Atbilstoši Eiropas Savienības prasībām Latvijai jānodrošina, ka virszemes ūdeņu stāvoklis nepasliktinās un tiek sasniegts labs ūdens kvalitātes līmenis. Šim nolūkam valsts ir sadalīta četros upju baseinu apgabalos – Daugavas, Lielupes, Gaujas un Ventas –, kuriem tiek izstrādāti apsaimniekošanas plāni. Taču līdz šim trūcis efektīva mehānisma, kas nodrošinātu šo mērķu praktisku īstenošanu.
Komisija rosina vides mērķus nostiprināt kā vispārēji saistošas normas, nevis atstāt tos tikai plānošanas dokumentu līmenī. Tas ļautu pāriet no formālas plānošanas uz reālu rīcību ūdens kvalitātes uzlabošanai.
Tāpat paredzēts novērst neskaidrības par publiskā lietošanā esošo ūdeņu statusu. Šobrīd sabiedrībai ir tiesības ūdeņus izmantot, taču ne vienmēr ir skaidri noteikts, kam jāuzņemas atbildība par to uzturēšanu un atjaunošanu. Priekšlikumi paredz nostiprināt ūdeņus kā sabiedrības kopēju resursu un vienlaikus skaidri noteikt valsts pienākumu nodrošināt to pārvaldību, kā arī veicināt aktīvāku pašvaldību iesaisti rīcības plānu īstenošanā.
Saeima grozījumus Ūdens apsaimniekošanas likumā konceptuāli atbalstīja 19.februārī. Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšlikumus turpmāk vērtēs par likumprojekta virzību atbildīgā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.
