DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 4 minūtes

RTU un Valsts policija sadarbosies sabiedrības drošības stiprināšanā

Attēlā: RTU un Valsts policijas sadarbības līgumu paraksta RTU Inovāciju prorektore Liene Briede un Valsts policijas priekšnieks, ģenerālis Armands Ruks.

FOTO: Toms Norde.

Lai kopīgi veidotu inovatīvus risinājumus drošības, digitālo tehnoloģiju un datu aizsardzības un kiberdrošības jomā un stiprinātu zināšanas un prasmes par dažādiem tehnoloģiskajiem risinājumiem un inovācijām, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Valsts policija (VP) piektdien, 27. februārī, parakstīja sadarbības līgumu pētniecībā, izglītībā un inovācijās, liekot pamatu ilgtermiņa sadarbībai, lai RTU kā zinātnes universitāte ar savām pētniecībā iegūtajām zināšanām palīdzētu VP darbā ieviest praktiski lietojamus un zinātnē balstītus risinājumus, stiprinot sabiedrības drošību.

“Tiesībsargājošajās iestādēs mēs saskaramies ar tehnoloģiskiem izaicinājumiem, kas saistīti ar informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, kiberdrošību, dronu tehnoloģijām, tāpēc mums ir nozīmīga sadarbība ar RTU, kas jau gadiem sevi ir pierādījusi kā spēcīgu universitāti,” saka Valsts policijas priekšnieks ģenerālis Armands Ruks. Viņš akcentē, ka līdz ar Krievijas sākto karu Ukrainā ir nepieciešams stiprināt gan ģeopolitisko, gan Latvijas iekšējo drošību, tāpēc ir svarīgi zināšanas ieguldīt gan policijas darbā, gan izglītībā, skolojot jaunos policistus.

Tehnoloģiju jomā līgums paredz kopīgi izstrādāt, testēt un ieviest jaunus risinājumus, kas ietver drošas infrastruktūras un aizsargātu telpu izveidi, kā arī dronu aparatūras un programmatūras attīstību. Iecerēts sadarboties arī kvantu komunikācijas un datu drošības risinājumu izveidē, kā arī mākslīgā intelekta risinājumu ieviešanā datu analīzē un operatīvo lēmumu pieņemšanā. Papildus tam sadarbība aptver RTU zināšanu ieguldījumu digitālajā kriminālistikā un kiberdrošībā, kā arī sensoru tehnoloģiju un jaunu prototipu izstrādē. Paredzēts arī RTU piedāvājums modernu digitālās infrastruktūras risinājumu izstrādē un RTU Individuālo aizsardzības līdzekļu laboratorijas izmantošana testēšanai un ekspertīzes kapacitātes nodrošināšanai. 

“Mums kā zinātnes universitātei drošība ir prioritāte – ja neesam drošībā, tad pārējais ir mazsvarīgi,” akcentē RTU inovāciju prorektore Liene Briede. Viņa norāda, ka augstākās izglītības konsolidācijas rezultātā RTU sastāvā ir iekļauta RTU Rēzeknes akadēmija, kur tiek skoloti jaunie robežsargi, kā arī RTU Liepājas akadēmija un RTU Latvijas Jūras akadēmija, tāpēc RTU sadarbību ar VP cer izvērst plaši, lai tā ietvertu drošības aspektus ne tikai galvaspilsētā, bet arī reģionos.

RTU studentiem un jaunajiem pētniekiem universitātes un VP sadarbība paredz plašas iespējas – prakses vietas policijā, diplomdarbu un pētniecības darbu izstrādi par policijai aktuāliem tematiem, kā arī VP piedāvājumu doktorantu pētījumu tematiem, kas atbilst policijas stratēģiskajām interesēm un inovāciju virzieniem. Iespējama arī sadarbība jaunu studiju programmu un kursu izstrādē, īpaši virzienos, kas saistīti ar digitālo drošību, datu analīzi, digitālo kriminālistiku un ar šīm jomām saistītajām tehnoloģijām.

Savukārt valsts policijas darbiniekiem atbilstoši līgumam RTU sola nodrošināt mērķtiecīgas mācības un seminārus par jaunākajām metodēm, tehnoloģijām un materiāliem, īpašu uzmanību pievēršot bezpilota lidaparātu izmantošanai ikdienas darbā un krīzes situācijās.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Finansējums zinātnei – 0,8% no IKP (Eurostat, 2023) – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 19% ir informēti par kādu konkrētu Latvijas zinātnieku sasniegumu.


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI