“Latvijas ekonomika pēc stagnācijas perioda ir atgriezusies izaugsmes posmā, un investīciju pieaugums, ko veicina Eiropas Savienības fondu finansējuma ieplūde un lielie infrastruktūras projekti, rada pamatu straujākai attīstībai turpmākajos gados. Vienlaikus globālās nenoteiktības apstākļos ir būtiski saglabāt fiskālo stabilitāti un turpināt mērķtiecīgus ieguldījumus konkurētspējas stiprināšanā un aizsardzībā. Arī aizsardzības jomā Lielbritānija ir nozīmīgs Latvijas un Eiropas partneris un pozitīvi raugāmies uz Latvijas un Lielbritānijas ciešu sadarbību arī turpmāk,” uzsvēra finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Sarunas gaitā ministrs informēja arī par 2026. gada valsts budžeta prioritātēm, kas paredz papildu investīcijas valsts drošībai, atbalstam ģimenēm ar bērniem un kvalitatīvai izglītībai, vienlaikus saglabājot vēsturiski augstu ES fondu investīciju apjomu – vairāk nekā 1 miljardu eiro. Laika posmā no 2026. līdz 2028. gadam aizsardzības finansējums sasniegs tuvu 5% no iekšzemes kopprodukta. Papildu finansējums aizsardzības investīcijām tiek nodrošināts, aktivizējot nacionālo izņēmuma klauzulu ES fiskālajā ietvarā, kā arī iesniedzot Eiropas Aizsardzības industrijas investīciju plānu SAFE instrumenta ietvaros.
Puses pārrunāja arī 35. ERAB pilnvarnieku valdes gada sanāksmi un Biznesa forumu, kas šogad no 5. līdz 7. jūnijam notiks Rīgā. Finanšu ministrs aicināja Apvienotās Karalistes pārstāvjus piedalīties pasākumā, uzsverot, ka tā būs nozīmīga platforma valdību, investoru un uzņēmējdarbības līderu dialogam, lai diskutētu par aktuālajiem izaicinājumiem un iespējām reģiona un pasaules ekonomiskajā attīstībā.
Savukārt Apvienotās Karalistes vēstniece aicināja ministru piedalīties samitā Londonā 2026. gada 23. – 24. jūnijā, kas būs veltīts nelikumīga finansējuma apkarošanas jautājumiem. Ministrs pateicās vēstniecei par ielūgumu uz samitu un apliecināja Latvijas interesi par dalību šajā samitā. Ministrs uzsvēra Latvijas panākto progresu cīņā pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un Moneyval rekomendāciju izpildi, kas var kalpot par pozitīvu pieredzi citām valstīm reformu īstenošanā šajā jomā.
Sarunas laikā tika pārrunāti arī ar investīciju veicināšanu saistītie jautājumi. Ministrs informēja par Latvijas kapitāla tirgus attīstības iniciatīvām, kreditēšanas attīstību, kā arī uzņēmējdarbības vides uzlabošanu ar mērķi veidot pievilcīgu investīciju vidi Latvijā, piemēram, administratīvā sloga mazināšanu uzņēmējiem un iedzīvotājiem, kas ir viena no valdības horizontālajām prioritātēm. Tāpat dažādas atbalsta programmas uzņēmējiem ir vērstas uz investīciju veicināšanu un uzņēmējdarbības attīstību, kā piemēram, “zaļā koridora” iniciatīva investīciju projektu īstenošanai prioritārajās nozarēs, eksporta kredīta garantijas u.c.
Tikšanās noslēgumā abas puses apliecināja ieinteresētību turpināt padziļināt Latvijas un Apvienotās Karalistes ekonomisko sadarbību, tostarp investīciju piesaistē, augsto tehnoloģiju, aizsardzības, zaļo un viedo tehnoloģiju nozarēs. Neskatoties uz breksita radītajiem izaicinājumiem, abu valstu tirdzniecības attiecības saglabājas stabilas un ar attīstības potenciālu.
