LVM vides eksperti atbilstoši savai kompetencei iesaistījušies vairāku desmitu sugu apraktos:
- Spāru pētnieks, LVM vides eksperts Mārtiņš Kalniņš izzušanas risku novērtējis 24 spāru sugām, medicīnas dēlei, ziemeļu upespērlenei, Eiropas upjtīklspārnim un divām laupītājmušu sugām. No tām par stipri apdraudētām sugām novērtēta ziemeļu upespērlene un Sibīrijas dižspāre, par jutīgām – astainā krāšņspāre, ziemeļu smaragdspāre, ziemeļu krāšņspāre un Eiropas upjtīklspārnis, bet pārējās sugas nav apdraudētu sugu kategorijās.
- Bioloģe, LVM vides eksperte Ilze Kukāre analizējusi datus un grāmatā veidojusi aprakstu par sešu vaskulāro augu un vienu sūnu sugu: alu spulgsūnu Schistostega pennata, staipekņiem no Lycopodium un Diphasisatrum ģintīm, kā arī sarmataino biteni Geum hispidum. Ekspertes vērtējumā liels ieguvums ir uzmanības pievēršana Zeilera plakanstaipeknim Diphasiastrum × zeilerii, kas ir starpsugu hibrīds un- iepriekš bijis- nepelnīti neievērots, daudzos gadījumos tas jaukts ar pārējām divām plakanstaipekņu sugām. Pareiza sugas noteikšana ir būtiska, jo šīm sugām ir atšķirīgas spējas pielāgoties traucējumiem. Ievāktā informācija ļaus meklēt arī šim priežu mežos augošajam staipeknim piemērotas apsaimniekošanas metodes.
- Vaskulāro augu eksperte Inita Svilāne sniegusi savu vērtējumu par 11 mežos un pļavās sastopamām augu sugām: četru sugu vijolītēm, Benekena zaķauzu, parasto sārtžibulīti u. c. Daudzas no sugām fiksētas LVM apsaimniekotajās teritorijās. Piemēram, Reihenbaha vijolīti Viola reichenbachiana Inita Svilāne pirmo reizi fiksēja ārpus īpaši aizsargājamas dabas teritorijas LVM apsaimniekotajās platībās Augšdaugzavas novadā un Zaļenieku muižas mežaparkā.
- Savukārt Sarkanās grāmatas tapšanā ar savām zināšanām par lakša, pļavas linlapes, meža silpurenes, garkāta ģipsenes u. c. meža augu sugu aizsardzību un dzīvotņu uzlabošanu, tostarp ar mežsaimniecības metodēm, dalījās vaskulāro augu ekspertes Vija Kreile un Diāna Marga.
- Arī pieredzējušajam putnu pazinējam, LVM vides ekspertam Aigaram Kalvānam izteikta pateicība par piedalīšos grāmatas veidošanā. Eksperts sniedza komentārus un papildinformāciju par atsevišķām putnu sugām, piemēram, par ūdensstrazdu. Savukārt zivjērgļu aprakstā par skaita vērtējumu pievienota atsauce uz veikto monitoringu.
Eksperti darbu veikuši četru gadu garumā, apkopojot un analizējot pieejamos datus par pēdējiem 20–30 gadiem.
Latvijas Sarkanās grāmatas jaunais izdevums aptver sešus tematiskus sējumus: sēnes, ķērpji un gļotsēnes; sūnas un mieturaļģes; vaskulārie augi; bezmugurkaulnieki; zivis, abinieki, rāpuļi un zīdītāji; putni. Kopumā sējumos iekļauti 1 069 sugu apraksti par retām, apdraudētām un Latvijā izzudušām sugām, kā arī par sugām, kuras ir gandrīz apdraudētas vai par kurām trūkst datu un informācijas izzušanas riska novērtēšanai.
Grāmatā iekļauto sugu vērtēšanā piedalījās vairāk nekā 55 sugu eksperti no Latvijas un Igaunijas, savukārt vērtējumus recenzēja 37 ārvalstu eksperti no astoņām Eiropas valstīm.
LVM darbības laikā būtiski palielinājies platību apjoms, ko uzņēmums apsaimnieko ar galveno mērķi dabas daudzveidības palielināšana: no 5 % teritorijas 2001. gadā līdz vairāk nekā 26 % 2025. gadā. LVM gādībā ir 23 dažādu veidu meža, purvu, zālāju, kāpu un ūdeņu biotopi 122,8 tūkst. hektāru platībā.
LVM vides ekspertiem ik gadu apsekojot plānotās saimnieciskās darbības vietas, piemēram, plānotās meža ceļu būvniecības vietas un zemes dzīļu ieguves vietas, valsts mežu teritorijās tiek fiksēti arvien jauni Eiropas Savienības nozīmes biotopi un īpaši aizsargājamo sugu atradnes.
2025. gadā LVM datu bāze papildināta ar 2 930 jaunu, retu un īpaši aizsargājamu augu, sēņu, ķērpju, bezmugurkaulnieku un mugurkaulnieku sugu atradnēm, uzņēmuma vides ekspertiem kopā uzskaitot jau 91 235 retu un aizsargājamu sugu reģistrējumu.
