Arheoloģiskā uzraudzība un izpētes darbi galvenokārt veikti jaunās lifta šahtas izbūves vietā, starp kādreizējo pilsētas aizsargmūri un aizbērto aizsarggrāvi. Uzraudzību un izpēti īstenoja arheologs, Dr. hist. Artūrs Tomsons. Izpētes laikā iekšpagalmā tika izpētīta šeit paredzētās lifta šahtas vieta, atsedzot gan ar “Arsenāla celšanas laiku saistāmas 19. gs. sākuma liecības, gan divus gadsimtus senākas kultūrslāņa kārtas. Savukārt “Arsenāla” ēkas pagrabā – grīdas pārbūves darbu laikā tika pētīts kādreizējā pilsgrāvja aizbērums.
Izpētes darbu laikā atklātas liecības no 20. līdz pat 16. gs. Atrastās liecības atklāj “Arsenāla” un tam pieguļošās teritorijas dažādo izmantošanas veidu un izmaiņas cauri laikiem. Izpētes zonā atrastas gan vēsturiskās liecības, ka ēka izmantota kā noliktava, gan ar Rīgas pilsētas apkārtējo kvartālu iedzīvotāju sadzīvi saistītas lietas.
“Šie atklājumi dod būtisku pienesumu izpratnei par Torņa ielas apkārtnes attīstības vēsturi, pirms tā kļuva par “Arsenāla” teritoriju. Kultūrslāņa raksturs tomēr liecina par pietiekami intensīvu cilvēka darbību šajā kādreizējā pilsētas nomales daļā ārpus aizsargmūra, kas sāka vairāk attīstīties tikai 19. gs. Būtiski ir vienmēr veikt izpēti pilnā apjomā, norādīt korektu priekšmetu izcelsmi un pielietojumu, kā arī ņemt vērā kontekstu, kurā atrodas atrastās liecības,” norāda arheologs Artūrs Tomsons. Apkopojums par atradumiem un arheologa stāstījums skatāms video stāstā.
Arheoloģiskās izpētes laikā iekšpagalmā tika atsegtas kādas senākas celtnes paliekas, kas provizoriski datējamas ar 18. gs. otro pusi. Atklātās konstrukcijas veidotas no viena ķieģeļa biezuma sienas, zem kuras atklāta simetriski izvietota, vertikāli dzītu koka pāļu josla, kas liecina par kādas celtnes pamatu stiprināšanu. Par teritorijas izmantošanu 18. gs. beigās–19. gs. sākumam liecina arī atrastais fajansa šķīvis, bet precīzs konstrukcijas datējums būs iegūstams, kad būs veikta koksnes paraugu dendrohronoloģiskā datēšana.
Attēlā: keramika (18. gs.).
FOTO: Artūrs Tomsons.
Atklātas arī liecības, kas saglabājušās no 17. gs., piemēram, trīs dažādu tipu krāsns podiņu fragmenti, kas rotāti manierisma mākslai raksturīgiem elementiem, t. sk. treljāžu (četrulapu āboliņa motīvs). Artefaktu vidū bijušas arī retas arheoloģiskas liecības, piemēram, Rietumvācijā gatavotas akmensmasas krūkas fragments no 16.–17. gs. pirmās puses.
Attēlā: krāsns podiņi (17. gs.).
FOTO: Artūrs Tomsons.
Attēlā: Ķelnes akmensmasas krūkas fragments (16.–17. gs.).
FOTO: Artūrs Tomsons.
Par seno rīdzinieku ikdienu liecina to nozaudētie ikdienas priekšmeti – karošu fragmenti, uzpirksteņi, jostas sprādzes, bet par “Arsenāla” militāro raksturu liecina muskešu un pistoļu svina lodes, formastērpu kokardes, pogas u. c., taču šādu militāra rakstura liecību atrastas diezgan maz. Samērā rets atradums bija no Indijas okeāna atceļojušais kauri gliemežvāks, kādi nereti bija viduslaiku rīdzinieču rotu daļa. Skaties video stāsta turpinājumā.
Šobrīd objektā tiek veikti jumta un jumta logu montāžas darbi, jumta siltināšanas darbi, mūrēšanas darbi, plaisu remonts, UK izbūves darbi, grīdu izbūves darbi, pagrabstāva krāsošanas darbi, 1. stāva apmetuma izbūves darbi, AVK-A, AVK-V, AVK-K izbūves darbi, miglas sistēmas izbūves darbi, elektrības izbūves darbi, siltummezgla izbūve un metāla konstrukciju izbūves darbi bēniņos. Pabeigti hidroizolācijas darbi ar Biodry inovatīvo tehnoloģiju kapilārā mitruma novēršanai, neiejaucoties būves konstrukcijā, šāda tehnoloģija VNĪ būvniecības pieredzē tiek pielietota pirmo reizi. Līdz tā pielietota tikai Cēsu Svētā Jāņa baznīcā, Cēsu Mākslas un vēstures muzejā, Rīgas Nacionālajā teātrī un Rundāles pilī.
2026. gada vasarā, kad Saeima dosies vasaras atvaļinājumā, tiks uzsākti Torņa ielas pārbūves darbi posmā no Jēkaba ielas līdz Arsenāla ielai.
Mākslas muzeja “Arsenāls” pārbūves un restaurācijas projekts tiek finansēts no Kultūras ministrijas piesaistītās Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās” 5.1.1.5. pasākuma “Unikāla Eiropas mēroga kultūras mantojuma atjaunošana, lai veicinātu to piekļūstamību, attīstot kultūras pakalpojumus” finansējuma.
2021. gadā VNĪ vadībā tika pabeigta “Arsenāla” pārbūves 1. kārta, kas ietvēra ēkas fasādes atjaunošanu, logu restaurāciju un pamatu hidroizolācijas izbūvi.
“Arsenāls” ir klasicisma arhitektūras paraugs un atjaunošanas projekts ir daļa no Kultūras ministrijas virzītā normatīvā regulējuma unikālu valsts nozīmes kultūras pieminekļu saglabāšanai, kas atrodas pilsētbūvniecības piemineklī “Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs” un vienlaicīgi UNESCO pasaules kultūras un dabas mantojuma vietas “Rīgas vēsturiskais centrs” teritorijā. Šī projekta ietvaros plānots attīstīt piecus objektus Rīgas vēsturiskajā centrā – Lielo ģildi, “Arsenālu”, Vaļņu ielu un tās apkārtni, Daugavas gāti, kā arī izveidot Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ekspozīcijas Rīgas pilī.
Par VNĪ
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” vadībā patlaban tiek īstenoti 110 projekti ar kopējām investīcijām 410 miljoni eiro. VNĪ nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību 411 ēku un būvju īpašumiem, kuros ietilpst 1096 ēkas 968 tūkstošu m2 platībā, kā arī zeme zem ēkām 627 ha platībā, un 3 093 zemes īpašumiem ar kopējo platību 860 ha. 2024. gadā VNĪ jau ceturto reizi saņēma Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta “Ilgtspējas indeksa” platīna godalgu, apliecinot nemainīgi augstu pārvaldības un uzņēmuma darbības ilgtspēju. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.
