VUGD uzsver, ka ikviens iedzīvotājs ir līdzatbildīgs par sava mājokļa drošību. Ugunsgrēki, kas saistīti ar apkures ierīcēm, var radīt smagas sekas – apdraudēt cilvēku veselību un dzīvību, kā arī nodarīt būtiskus zaudējumus īpašumam.
Izvērtējot ugunsgrēku izcelšanās iespējamo iemeslus, VUGD secina, ka visbiežāk ugunsgrēki izceļas neuzmanīgas rīcības ar uguni dēļ, otrajā vietā ir elektroierīču izraisīti ugunsgrēki, bet trešajā – ugunsgrēki, kas saistīti ar apkuri un apkures iekārtām.
Kurinot krāsnis, kamīnus vai citas apkures ierīces, jāievēro elementāra piesardzība – aizliegts izmantot bojātus dūmvadus un krāsnis. Īpaši aukstajā laikā jāpievērš uzmanība tam, lai krāsns netiktu pārkurināta. Labāk to nedaudz iekurināt vairākas reizes dienā. Ja mājokļa apsildīšanai tiek izmantota malka, svarīgi pārliecināties, ka pagales nepārsniedz kurtuves izmērus, savukārt kurināmajam un citiem degtspējīgiem materiāliem jāatrodas vismaz 1,2 metru attālumā no kurtuves atveres, bet krāsns priekšai brīvai no lietām, kas var aizdegties. Apkures iekārtu virsmām jābūt brīvām no degtspējīgiem materiāliem – uz tām nedrīkst žāvēt apģērbu vai apavus.
Ik gadu ugunsdzēsēji glābēji dodas uz vairāk nekā 500 izsaukumiem, kuros dūmvados deg sodrēji. Cietā kurināmā sadegšanas procesā uz skursteņu iekšējām virsmām veidojas kvēpu, sodrēju un darvas nosēdumi, kas, laikus netīrīti, var aizdegties. Intensīvas degšanas rezultātā dūmvadā var veidoties plaisas visā tā konstrukcijā, ļaujot karstajām dūmgāzēm un liesmām nokļūt uz degtspējīgām sienu, griestu un jumta konstrukcijām, kas var izraisīt ne tikai dūmvada, bet arī visas ēkas aizdegšanos. VUGD aicina regulāri apsekot un tīrīt sodrējus no dūmeņiem un krāšņu un pavardu dūmkanāliem! To vislabāk izdarīs skursteņslaucītājs, taču, ja privātmāju saimnieki prot un zina, kā veikt skursteņu tīrīšanu, to var veikt paši.
Nereti iedzīvotāji mājokļa apsildīšanai izmanto elektriskās sildierīces. VUGD atgādina ievērot ražotāja norādījumus, neapklāt sildierīces, neizmantot tās apģērba žāvēšanai, kā arī nelietot bojātas elektroierīces, pagarinātājus un kontaktligzdas pat tad, ja bojājumi šķiet nenozīmīgi.
Ugunsdzēsēju glābēju pieredze rāda, ka traģiskākie ugunsgrēki notiek naktī, kad cilvēki guļ un nepamana aizdegšanos. Tādēļ katrā mājoklī obligāti jāuzstāda dūmu detektors, kas ar spalgu skaņas signālu brīdinās par sadūmojumu un ugunsgrēka izcelšanos, dodot iespēju izglābties un izsaukt palīdzību. Dūmu detektors regulāri jāpārbauda un jāmaina tā baterijas.
VUGD aicina iedzīvotājus savlaicīgi rūpēties par savu mājokli, regulāri pārbaudīt apkures ierīces un elektroinstalāciju, tīrīt dūmvadus, kā arī uzstādīt un uzturēt darba kārtībā dūmu detektorus. Savukārt, ja nelaime tomēr notikusi, nekavējoties jāzvana uz vienoto ārkārtas palīdzības tālruni 112, lai ugunsdzēsēji glābēji varētu doties palīgā!
