Oficiālu vēstuli par pārkāpuma procedūras uzsākšanu saistībā ar Modernizācijas direktīvas ieviešanu EM saņēma 11. decembrī. EK norāda, ka Latvijas normatīvajos aktos trūkst skaidras atsauces uz soda sankcijām, kas izriet no Negodīgu līguma noteikumu direktīvas, Cenu norādīšanas direktīvas un Patērētāju tiesību direktīvas. EM uztur regulāru dialogu ar EK, lai turpinātu ciešu un konstruktīvu sadarbību un panāktu visām pusēm pieņemamu risinājumu attiecībā uz ES prasību pārņemšanu nacionālajā tiesību sistēmā.
EM ir uzsākusi EK viedokļa padziļinātu izvērtēšanu, taču detalizēta nostāja un informācija par turpmākajiem soļiem tiks sagatavota līdz 2026. gada februāra sākumam, kad nostājas projekts jāiesniedz Ministru kabinetā.
Tā kā direktīvas atšķirībā no regulām nosaka mērķus, kas ES dalībvalstīm ir jāsasniedz, tad dalībvalstīm tiek piešķirta rīcības brīvība attiecībā uz to, kā iestrādāt ES direktīvu definētos mērķus nacionālajā tiesību sistēmā. Šajā gadījumā EM ieskatā Latvija ir pārņēmusi Modernizācijas direktīvu ar Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma tiesību normām. Turklāt Latvijā ieviestās normas jau ir tikušas piemērotas praksē attiecībā uz tiesiskajām situācijām, uz kurām ir attiecināms Modernizācijas direktīvas prasību tvērums.
Saņemtais paziņojums ir daļa no EK pirmstiesas procedūras, kas tiek piemērota, ja konstatēta direktīvas nepareiza transponēšana. Procedūra norit divos posmos – vispirms dalībvalstij tiek nosūtīts formālais paziņojums, uz ko divu mēnešu laikā jāsniedz paskaidrojumi, bet pēc tam tiek gatavots argumentēts atzinums. Ja dalībvalsts paskaidrojumi netiek iesniegti vai EK tos neatzīst par pietiekamiem, dalībvalstij tiek lūgts veikt nepieciešamos pasākumus atbilstības nodrošināšanai divu mēnešu laikā.
