DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 2 minūtes
1
1

Atkārtoti izdota prof. H. Tumana grāmata “Varoņi un varonība Senajā Grieķijā”

Publicitātes attēls.

Latvijas Universitātes Akadēmiskajā apgādā atkārtoti izdota profesora Dr. hist. Harija Tumana grāmata “Varoņi un varonība Senajā Grieķijā”. Akadēmiskais apgāds un autors aicina vēstures entuziastus uz atkārtotajam izdevumam veltītu publisko lekciju “Kā rodas varoņi? Senās Grieķijas piemērs”.

Profesora H. Tumana grāmatas “Varoņi un varonība Senajā Grieķijā” pirmā tirāža iznāca 2015. gadā, un tā ātri tika izpirkta, taču lasītāju interese par šo darbu nav mazinājusies. Grāmata ir pirmais oriģinālpētījums latviešu valodā par Senās Grieķijas vēsturi un kultūru, un tās koncepcija, balstīta nemainīgā avotu lokā, joprojām ir aktuāla mūsdienu sabiedrisko procesu kontekstā. Tāpēc, lai izprastu varonības fenomenu – kā veidojas varonības ideāli un kāpēc tie joprojām ietekmē mūsu domāšanu –, ir vērts atgriezties pie Senās Grieķijas – Eiropas kultūras šūpuļa, kur varonības ideja kļuva par vienu no kultūras stūrakmeņiem.

Atkārtoti izdoto grāmatu par svētku cenu varēs iegādāties profesora Harija Tumana publiskās lekcijas pasākumā trešdien, 17. decembrī, plkst. 14.30 Rīgā, Kalpaka bulvārī 4, “Spare aude” zālē.

Lekcijā autors apskatīs, kas ir varonība, kādi apstākļi ir nepieciešami, lai tā veidotos, kāda ir tās loma sabiedrības un kultūras attīstībā. Tiks skaidrots, kā un kādēļ Senajā Grieķijā izveidojās varonības ideāls, kāds tas bija un kā tas attīstījās laika gaitā, sākot ar Homēra poēmām, cauri dažādiem Grieķijas vēstures laikmetiem līdz Aleksandra Lielā laikam un vēlāk. Tiks parādīta varonības ideāla loma gan sengrieķu kultūrā, gan politiskajā dzīvē, tostarp tādos procesos kā valstiskuma izveide, kolonizācija, tirānija, demokrātija un karamāksla. Lekcijas noslēgumā tiks apskatīta varonības ideāla vieta un nozīme sengrieķu kultūras mantojumā un Eiropas kultūras vēsturē.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Finansējums zinātnei – 0,8% no IKP (Eurostat, 2023) – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 19% ir informēti par kādu konkrētu Latvijas zinātnieku sasniegumu.


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI