Patlaban vairāk nekā 120 valsts autoceļu posmos ar grants segumu ir iestājies šķīdonis un ieviesti transporta masas ierobežojumi 10 tonnas. Informācija par posmiem, kur noteikti transportlīdzekļu masas ierobežojumi, atrodama kartē šeit. Nav prognozējams, ka ierobežojumi tiks noņemti tuvākajās dienās. Negatīvas gaisa temperatūras ietekmē šķīdoņa skartais segums piesals, taču nepietiekami, lai veiktu uzturēšanas darbus. Gaisa temperatūrai paaugstinoties, pārmitrinātais segums atkal zaudēs nestspēju.
Gaisa temperatūrai pazeminoties, grants segumi var apledot un būt īpaši slideni. Grants segumi ziemā netiek kaisīti ar sāli, jo tas bojā segumu, iedarbojoties uz granti. Īpaši bīstamās vietās – krustojumos un uzkalnos, apledojušos grants segumus kaisa ar smilti, taču atkušņa ietekmē tā tiek noskalota. Sniegotās ziemās grants ceļi tiek uzturēti ar piebrauktu sniegu, bīstamajos posmos to rievo. Ņemot vērā, ka sniega segas veidošanās netiek prognozēta, bet temperatūra svārstīsies, grants autoceļi var būt īpaši slideni.
Gaisa temperatūras svārstību dēļ, grants segumos, kā arī novecojušajos, brūkošajos asfalta segumos var pastiprināti veidoties bedres. Grants segumu uzturēšana mainīgajos laikapstākļos ir apgrūtināta, brīžiem neiespējama, tāpēc operatīvi veikt bedru līdzināšanu nav iespējams. Bedres vecajos asfalta segumos ziemas sezonā tiek lāpītas ar aukstā asfalta tehnoloģiju. Par bedrēm aicinām informēt, zvanot uz VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) diennakts bezmaksas informatīvo līniju 80005555.
Šķīdoņa skartajos grants ceļu posmos tiek ieviesti transporta masas ierobežojumi, lai panāktu, ka ceļi netiek sabojāti neatgriezeniski. Bez ierobežojumiem šķīdonī atļauts braukt operatīvajam un sabiedriskajam transportam, svaigpiena pārvadātājiem, kā arī transportam, kas izved kritušus lopus. Visam pārējam transportam ir jāievēro ierobežojumi, nekādas speciālas atļaujas netiek izsniegtas. Satiksmes ierobežojumu ievērošanu kontrolē Valsts policija.
Autovadītājiem jāņem vērā, ka mitrie laikapstākļi ietekmē ceļu ikdienas uzturēšanas darbu plānošanu, arī iepriekš veikto uzturēšanas darbu efekts saglabājas īsāku laiku. Satiksmes ietekmē mitros apstākļos ātrāk veidojas bedres un iesēdumi – īpaši tas raksturīgi ceļiem, kur ir intensīva smagā transporta satiksme.
Uzturēšanas darbus iespējams veikt tikai tad, kad ceļi apžūst, jo pārmitrinātam segumam kvalitatīvu uzturēšanu veikt nav iespējams. Tomēr vietās, kur seguma stāvoklis ir ļoti slikts, kritiskākajās vietās iespēju robežās veic bedru labojumus, līdzinot tikai seguma virskārtu 3–4 cm dziļumā.
