“Man ir patiess prieks uzņemt Polijas prezidentu Karolu Navrocki Latvijā, jo Polija ir nozīmīgs Latvijas stratēģiskais partneris un sabiedrotais. Vēlos pateikt paldies Polijai par bruņoto spēku klātbūtni Latvijā daudznacionālās NATO brigādes sastāvā un dalību Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijā, kā arī sadarbību Baltijas jūras drošības stiprināšanā,” tikšanās laikā pauda Latvijas Valsts prezidents E. Rinkēvičs. Valsts prezidents pateicās Polijai par lielisko sadarbību, Baltijas valstīm veiksmīgi atslēdzoties no Krievijas energosistēmas un pievienojoties kontinentālās Eiropas elektrotīklam.
Abu valstu prezidenti pārrunāja arī austrumu robežu stiprināšanas jautājumu. E. Rinkēvičs pauda nostāju, ka būtiska nozīme ir Baltijas valstu un Polijas ciešākai sadarbībai un reģionālai koordinācijai gan militāro ekspertu vidū, gan citos līmeņos. Latvija un Polija ir stratēģiski partneri robežapsardzības un robežkontroles jomā, piemēram, operatīvas informācijas apmaiņā, kopīgās apmācībās, tādējādi stiprinot nacionālo, reģionālo un Eiropas drošību.
Runājot par transatlantiskajām attiecībām, E. Rinkēvičs akcentēja ASV lomu reģiona drošībā. NATO un Eiropas valstīm būtu jāseko Polijas un Latvijas piemēram, palielinot ieguldījumu savu valstu aizsardzībā un drošībā. Latvijas Valsts prezidents pauda nostāju, ka 2026. gada NATO samitā Ankarā sabiedrotajiem jāspēj demonstrēt progresu par gada laikā paveikto kopš Hāgas samita vienošanās par 5 % no iekšzemes kopprodukta ieguldījumu aizsardzībā. “Nepieciešams stiprināt NATO aizsardzības un atturēšanas spējas. Tas jāveic pēc iespējas īsākā laikā,” akcentēja E. Rinkēvičs.
Latvijas un Polijas valstu prezidenti pārrunāja arī atbalstu Ukrainai un apmainījās viedokļiem par miera sarunām. E. Rinkēvičs novērtēja ASV prezidenta Donalda Trampa vēlmi panākt mieru Ukrainā un Ukrainas konstruktīvo pieeju sarunās, vienlaikus atzīstot, ka nav indikāciju, ka Krievija vēlētos mieru. Valsts prezidents arī uzsvēra, ka jautājumi, kas saistās ar NATO un Eiropas Savienības paplašināšanos un drošību, ir šo organizāciju dalībvalstu nevis Krievijas ziņā. “Sarunās par mieru Ukrainā pašai Ukrainai ir jābūt pie galda nevis uz galda. Ukrainas dalība NATO un Eiropas Savienībā nav Krievijas lēmums, bet gan NATO un Eiropas Savienības dalībvalstu lēmums. Tāpat ir nepieciešams rast risinājumu par iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu Ukrainas atbalstam. Vienlīdz būtiski, lai jebkāda veida miera līgums nemazinātu NATO un Eiropas spējas aizstāvēties,” sacīja E. Rinkēvičs.
