CSP infografika
Mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums uzlabojas jau piecus secīgus mēnešus
Novembrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija 5,7, un, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, tas ir pieaudzis par 0,5 procentpunktiem.
Gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā sezonāli neizlīdzinātie konfidences rādītāji novembrī bija ne tikai pozitīvi (attiecīgi 3,3 un 6,8), bet arī augstāki nekā iepriekšējā mēnesī, lai arī parasti sezonalitātes ietekmē mazumtirgotāju noskaņojums rudens mēnešos arvien pasliktinās. Degvielas mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar oktobri, pasliktinājies par 4,1 procentpunktu un ir negatīvs (- 8,2), tomēr šai sezonai tas joprojām ir salīdzinoši augsts rādītājs. Konfidences rādītāji novembrī bija negatīvi automobiļu tirdzniecībā (- 12,6), un auto daļu un piederumu tirdzniecībā un auto remontā (- 5,0). Abās šajās apakšnozarēs uzņēmēju noskaņojums pasliktinājās salīdzinājumā ar oktobri.
Pēc krituma gada pirmajā pusē pakalpojumu sektorā noskaņojums pamazām uzlabojas
Pakalpojumu sektorā novembrī pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija 3,1, un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar oktobri, ir uzlabojies par 0,7 procentpunktiem.
Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem optimistiskākie novembrī ir pakalpojumu sniedzēji apdrošināšanā (37,0), finanšu (22,6) un reklāmas pakalpojumos (16,7). Salīdzinot ar oktobri, par 23,1 procentpunktu uzlabojies uzņēmēju noskaņojums pasta un kurjeru pakalpojumos, ierindojot to starp optimistiskākajām pakalpojumu nozarēm novembrī, taču šis uzlabojums daļēji skaidrojams ar nozares sezonalitāti, tuvojoties Ziemassvētku laikam. Vispesimistiskākie novembrī pakalpojumu sektorā bijuši gaisa transporta nozares uzņēmēji (- 28,6), tomēr, salīdzinot ar oktobri noskaņojums šajā nozarē ir uzlabojies. Zems konfidences rādītājs arī izmitināšanā (- 25,6), tomēr pesimistu īpatsvars starp šīs nozares uzņēmējiem ir mazāks nekā iepriekšējos gados novembrī. Starp pesimistiskākajiem novembrī arī uzņēmēji, kas darbojas uzglabāšanas un transporta palīgdarbību jomā (- 10,4), kā arī veterināro pakalpojumu sniedzēji (- 13,8).
Kopumā no 30 apsekotajām pakalpojumu sektora apakšnozarēm noskaņojums novembrī 15 ir bijis pozitīvs, 14 – negatīvs, bet vienā konfidences rādītājs bija vienāds ar nulli.
Būvniecībā pēc divu mēnešu uzlabojuma noskaņojums nedaudz pasliktinājies
Būvniecībā ierasti zemais konfidences rādītājs pēc sezonāli koriģētiem datiem novembrī bija – 5,4. Salīdzinot ar oktobri, tas samazinājies par 1,1 procentpunktiem.
Būvniecībā raksturīga sezonāla uzņēmēju noskaņojuma pasliktināšanās rudenī, zemākās vērtības sasniedzot novembrī un decembrī. Atbilstoši šai tendencei novembrī, salīdzinot ar oktobri, par 12,3 procentpunktiem samazinājies sezonāli neizlīdzinātais konfidences rādītājs inženierbūvniecībā – apakšnozarē ar visizteiktāko sezonalitāti. Taču specializētajos būvdarbos kritums ir sezonai netipiski mazs (tikai par 2,1 procentpunktiem), bet ēku būvniecībā uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar oktobri, ir pat par 0,2 procentpunktiem uzlabojies.
Apstrādes rūpniecībā pēc neliela krituma iepriekšējā mēnesī uzņēmēju noskaņojums atkal uzlabojas
Novembrī konfidences rādītājs apstrādes rūpniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija - 3,4. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, tas pieaudzis par 0,8 procentpunktiem. Sezonāli nekoriģētie dati rāda, ka no 23 apsekotajām apstrādes rūpniecības nozarēm novembrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, septiņās nozarēs uzņēmēju noskaņojums ir uzlabojies, 14 – pasliktinājies, bet divās nav mainījies.
Novembrī, salīdzinot ar oktobri, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem uzņēmēju noskaņojums uzlabojās šādās pēc īpatsvara nozīmīgās apstrādes rūpniecības nozarēs: pārtikas produktu ražošanā (par 1,7 procentpunktiem), nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (par 5,5 procentpunktiem) un ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā (par 6,1 procentpunktu). Savukārt noskaņojums pasliktinājās koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (par 6,5 procentpunktiem), datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 3,2 procentpunktiem), kā arī metālizstrādājumu, izņemot mašīnas un iekārtas, ražošanā (par 10,1 procentpunktu) un elektrisko iekārtu ražošanā (par 1,2 procentpunktiem).
Kopējā ekonomiskā nenoteiktība novembrī samazinājusies
Kopējais ekonomiskās nenoteiktības rādītājs, kas raksturo sociālekonomiskās situācijas prognozējamību valstī, novembrī bija 9,9, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir par 2,4 procentpunktiem mazāk.
Uzņēmēju vērtējumā ekonomiskā nenoteiktība, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir samazinājusies apstrādes rūpniecībā un pakalpojumu sektorā, bet pieaugusi mazumtirdzniecībā un būvniecībā. Nenoteiktības rādītāja samazinājumu ietekmējis patērētāju viedoklis [2], kas ir zem nulles trešo mēnesi pēc kārtas.
CSP infografika
2025. gada novembrī ekonomikas sentimenta rādītājs [3] Latvijā bija 101,3 (iepriekšējā mēnesī 100,8), kas jau otro mēnesi pēc kārtas pārsniedz ilgtermiņa vidējo vērtību. Savukārt nodarbinātības izmaiņu gaidu rādītājs novembrī bija 99,6 un, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājies par 1,1, noslīdot zem ilgtermiņa vidējās vērtības.
CSP infografika
Metodoloģiskā informācija:
[1] Uzņēmumu konjunktūras apsekojumus rūpniecībā, būvniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā CSP ik mēnesi veic atbilstoši ES Kopīgās saskaņotās konjunktūras un patērētāju apsekojumu programmas metodoloģijai ar Eiropas Komisijas līdzfinansējumu.
[2] Patērētāju konjunktūras apsekojumu ik mēnesi atbilstoši ES Kopīgās saskaņotās konjunktūras un patērētāju apsekojumu programmas metodoloģijai ar Eiropas Komisijas līdzfinansējumu veic kompānija “Latvijas Fakti”.
[3] Ekonomikas sentimenta, nodarbinātības izmaiņu gaidu kompozītos rādītājus, izmantojot dalībvalstu veikto konjunktūras apsekojumu rezultātus, pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts (ECFIN).
