“Esmu gandarīts, ka beidzot ir apstiprināts dzelzceļa attīstības plāns, kas ir viens no būtiskākajiem priekšnosacījumiem, lai nodrošinātu iedzīvotājiem ērtu un piekļūstamu pārvietošanos visā valsts teritorijā. Mums ir nepieciešams skaidrs ilgtermiņa redzējums un konkrēts darbības plāns ilgtspējīgas mobilitātes attīstībai, nodrošinot reģionu savienojamību un veicinot valsts ekonomisko attīstību. Paldies visiem par ieguldīto darbu! Ir paveikts apjomīgs, jēgpilns un nozīmīgs darbs, kur ikviena ieguldījumam ir nozīme”, akcentē satiksmes ministrs Atis Švinka.
Latvijā tāpat kā citur Eiropā dzelzceļš tiek attīstīs kā transporta sistēmas mugurkauls, nodrošinot pasažieru un kravu pārvadājumus. Dzelzceļš, kā efektīvs un videi draudzīgs pasažieru un kravu pārvadājumu veids, atbalsta Eiropas zaļo kursu - līdz 2050. gadam veicināt mobilitātes sistēmas dekarbonizācija. Eiropas mērķis ir līdz 2030. gadam samazināt emisijas par 55% un līdz 2050. gadam sasniegt nulles emisiju līmeni.
Eiropas Savienībā (ES) spēkā esošais regulējums (Regula Nr. 2024/1679) būtiski ietekmēs turpmākos Latvijas dzelzceļa tīkla attīstības virzienus un kopējās prasības tīkla parametriem un tehniskajiem nosacījumiem. Attīstības plāna darbības perioda beigās - 2029.gadā ir jābūt nodrošinātai ilgtspējīgai dzelzceļa infrastruktūrai, kas ir harmoniski iekļāvusies ES vienotajā dzelzceļa telpā un spēj kvalitatīvi apmierināt esošo un nākotnes lietotāju prasības.
Ņemot vērā, ka pašreiz pasažieru pārvadājumiem Latvijas dzelzceļa noslodze ir 80%, savukārt kravu apkalpošanai tikai 20%, indikatīvais plāns prioritāri paredz investīcijas dzelzceļa līnijās ar augstu pasažieru apgrozījumu un nākotnes izaugsmes potenciālu. Tas nozīmē, ka tiks īstenota dzelzceļa infrastruktūras pārorientācija no kravām uz pasažieru pārvadājumiem, attīstot drošu, dažādām pasažieru grupām piekļūstamu un ērtu infrastruktūru.
Dzelzceļa elektrificētajās zonās plānots turpināt modernizāciju, kā arī elektrificētās zonas paplašināšanu, vilcienu kustības ātruma palielināšana līdz 140 km/h, kā arī drošības uzlabošanas pasākumu īstenošanu. Tāpat plānota Rail Baltica pirmās kārtas attīstība un “sauso ostu” izveide, kravu pārnesei no autoceļiem uz dzelzceļu. Dzelzceļa infrastruktūras attīstība ir sinhronizēta ar uzņēmuma AS “Pasažieru vilciens” biznesa modeli un plānoto pasažieru pieaugumu 15-20%, sasniedzot ~30 milj. pasažieru 2034.gadā, kā arī ņemot vērā Rail Baltica pirmās kārtas Latvijā ieviešanas scenāriju RIX – Rail Baltica pamatlīnijas savienojumu, ko īsteno LDz.
Īstenojot attīstības plānu, līdz 2029.gadam paredzēts modernizēt 70% pasažieru infrastruktūras un modernizēt un jaunizbūvēt 64% jeb 330 km kontakttīkla. Savukārt atlikušos 36% jeb 188 km kontakttīkla plānots atjaunot līdz 2034.gadam. Sagaidāms, ka īstenojot plānotos pasākumus, uzlabosies reģionu savienojamība un darbaspēka mobilitāte, ko veicinās arī jaunā pasažieru stacija - RIX Rīgas lidosta un modernizētā Rīgas Centrālā stacija, kā arī Rail Baltica integrācija kopējā valsts dzelzceļa sistēmā.
Pēc Indikatīvā plāna apstiprināšanas MK un atbilstoši Dzelzceļa likuma 10.pantam starp Satiksmes ministriju un LDz tiks noslēgts Daudzgadu līgums “Par VAS “Latvijas dzelzceļš” pārvaldīšanā esošās valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas un attīstības plānošanu un finansēšanu”. Daudzgadu līgumā ir noteikti konkrēti sasniedzamie rādītāji, ko valsts sagaida no dzelzceļa infrastruktūras, tāpat tas nosaka valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finansēšanai veicamo maksājumu struktūru.
Indikatīvais dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāns 2025.–2029. gadam
