Vispārējās valdības budžeta deficīts vai pārpalikums un parāds
| 2021 | 2022 | 2023 | 2024 | |
| Budžeta deficīts (-) / pārpalikums (+), milj. eiro | ||||
| Vispārējā valdība | -2 331,0 | -1 753,6 | -934,3 | -731,9 |
| Centrālā valdība | -2 484,4 | -2 001,5 | -1 081,0 | -1 142,9 |
| Pašvaldības | -88,5 | +25,0 | -141,2 | +66,1 |
| Sociālās apdrošināšanas fonds | +241,9 | +222,9 | +287,9 | +344,9 |
| Vispārējās valdības budžeta deficīts procentos pret IKP | 7,2 | 4,9 | 2,4 | 1,8 |
| Konsolidētais bruto parāds pēc nominālvērtības gada beigās, milj. eiro2 | ||||
| Vispārējā valdība | 14 809,8 | 16 038,9 | 17 578,5 | 18 801,5 |
| Centrālā valdība | 16 017,6 | 17 653,6 | 19 403,2 | 21 026,1 |
| Pašvaldības | 2 253,1 | 2 323,9 | 2 334,3 | 2 293,2 |
| Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds pēc nominālvērtības gada beigās procentos pret IKP | 45,9 | 44,4 | 44,4 | 46,6 |
2024. gadā vispārējās valdības sektora izdevumi, salīdzinot ar 2023. gadu, palielinājās par 7,1 % un sasniedza 18,4 mljrd. eiro, bet ieņēmumi palielinājās par 8,8 % un sasniedza 17,7 mljrd. eiro.
Salīdzinājumā ar Finanšu ministrijas gada pārskatā norādītajiem naudas plūsmas datiem, kurā 2024. gadā konsolidētā kopbudžeta deficīts bija 700 milj. eiro, CSP aprēķinātais budžeta deficīts atbilstoši EKS 2010 metodoloģijai ir par 31,9 milj. eiro jeb 0,1 procentpunktu no IKP lielāks.
Būtiskākās metodoloģiskās korekcijas ar pozitīvu ietekmi (samazina budžeta deficītu) uz vispārējās valdības budžetu:
- korekcija prasībām pret debitoriem (Valsts kases dati) – 441,5 milj. eiro jeb 1,1 % no IKP;
- nodokļu korekcijas, izmantojot laika nobīdes metodi (Finanšu ministrijas aprēķins) – 107,3 milj. eiro jeb 0,3 % no IKP;
- korekcija par saņemamiem procentiem (Valsts kases dati) – 32,6 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP;
- korekcija par AS “Attīstības finanšu institūcijas Altum” programmu īstenošanu (Finanšu ministrijas dati) – 28,8 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP;
- ieņēmumu no Latvijai piešķirto emisijas kvotu izsolīšanas korekcija (Valsts kases dati) – 26,3 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP.
Vienlaikus ir veiktas arī korekcijas ar negatīvu ietekmi (palielina budžeta deficītu) uz vispārējās valdības budžetu, no tām būtiskākās ir:
- korekcija ārvalstu finanšu palīdzības plūsmas sabalansēšanai (ārvalstu fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu dati) – 229,4 milj. eiro jeb 0,6 % no IKP;
- korekcija saistībām pret kreditoriem (Valsts kases dati) – 176,2 milj. eiro jeb 0,4 % no IKP;
- uz vispārējās valdības sektoru pārklasificēto valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību bilance (CSP dati) – 71,5 milj. eiro jeb 0,2 % no IKP;
- korekcija starp uzkrātajiem un samaksātajiem procentiem (Valsts kases dati) – 81,6 milj. eiro jeb 0,2 % no IKP;
- korekcija par 2. līmeņa pensiju shēmas līdzekļu nākotnes izmaksām (Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati) – 52,8 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP;
- vērtspapīru prēmijas korekcija emisijas gadā, lai nodrošinātu prēmijas atzīšanu ieņēmumos nākamajos gados līdz vērtspapīru dzēšanai (Valsts kases dati) – 30,8 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP;
- korekcija par nesadalītajām iemaksām vienotajā nodokļu kontā (Valsts kases dati) – 25,9 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP.
CSP infografika
Vispārējās valdības parāds 2024. gadā, salīdzinot ar 2023. gadu, palielinājās par 1,2 mljrd. eiro un sasniedza 18,8 mljrd. eiro jeb 46,6 % no IKP. Vispārējās valdības parāda pieaugumu 2024. gadā ietekmēja 2024. gadā veiktie aizņemšanās pasākumi, lai finansētu valsts budžeta deficītu un dzēstu valsts parāda saistības.
Iepriekš publicētie vispārējās valdības budžeta dati par 2023. gadu ir koriģēti, ņemot vērā iegūto papildinformāciju par pasākumiem saistībā ar energoresursu straujo cenu pieaugumu.
Informāciju par visu ES dalībvalstu 2025. gada oktobra notifikācijas rezultātiem Eurostat publicēs 21. oktobrī.
Plašāka informācija par vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda notifikāciju pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā “Valdības finanses”.
Metodoloģiskā informācija
2025. gada oktobra notifikācijas aprēķinos izmantoti Finanšu ministrijas, Valsts kases, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, CSP, Rīgas domes, Latvijas Bankas, Valsts ieņēmumu dienesta, Latvijas Bankas un ārvalstu fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu dati.
1 Vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda notifikācija atbilstoši regulas (EK) Nr. 479/2009 prasībām tiek iesniegta Eiropas Komisijai divas reizes gadā – līdz 1. aprīlim un 1. oktobrim. Tās rezultāti tiek izmantoti, vērtējot, kā ES dalībvalstis ievēro ekonomisko rādītāju atbilstību Māstrihtas līgumā noteiktajiem kritērijiem, t.i., plānotā un faktiskā vispārējās valdības budžeta deficīta attiecība pret IKP faktiskajās cenās nedrīkst pārsniegt 3,0 % un valdības parāda attiecība pret IKP faktiskajās cenās nedrīkst būt lielāka par 60,0 %.
2 Konsolidācija veikta katrā apakšsektorā, bet nav veikta starp apakšsektoriem.
