Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile uzsver: “Pašlaik KKS segmentam Latvijas finanšu sektorā ir maza, bet svarīga loma, īpaši reģionos. KKS segmentam ir liels potenciāls, kuru realizēt iespējams, kāpinot pašu KKS ambīcijas un vēlmi attīstīties, kā arī iedzīvotājiem un uzņēmējiem izmantojot šā finansēšanas veida iespējas. Ne mazāk svarīga ir pašvaldību iesaiste, izprotot savas pašvaldības iedzīvotāju vajadzības un KKS lomu finanšu pakalpojumu sniegšanā.”
Atbilstoši KKS segmenta interesēm kopīgi ar Finanšu ministriju panāktas izmaiņas normatīvajā regulējumā (Saeima 5. jūnijā pieņēma grozījumus Krājaizdevu sabiedrību likumā) un izstrādāti Latvijas Bankas noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā KKS turpmāk būs iespēja kreditēt juridiskās personas. Līdztekus minētajam, uzklausot KKS pārstāvjus un kopumā meklējot iespējas mazināt administratīvo slogu, samazinātas iekšējās kontroles sistēmas izveides prasības un atvieglotas politiku un procedūru, kā arī citas dokumentācijas pārskatīšanas prasības.
Turpmāk KKS pēc aktīvu apjoma iedalīs nozīmīgās un mazāk nozīmīgās KKS. Par nozīmīgām kļūs tās, kuru bilances aktīvu vidējā vērtība četru gadu laikā pirms attiecīgā finanšu gada būs lielāka par 5 miljoniem eiro, – tādas varētu būt divas Latvijas KKS. Mazāk nozīmīgajām KKS būs papildu atvieglojumi administratīvā sloga mazināšanai, piemēram, nebūs jāizstrādā darbības stratēģija. Papildus regulējumā ietvertas jaunas prasības – pienākums ievērot interešu konflikta novēršanas prasības un nodrošināt personāla zināšanu pilnveidi, lai veicinātu KKS darbības atbilstību un attīstību.
Jaunie noteikumi – “Krājaizdevu sabiedrību iekšējās kontroles sistēmas noteikumi”, “Krājaizdevu sabiedrību kredītriska pārvaldīšanas noteikumi” un “Krājaizdevu sabiedrību licencēšanas, to amatpersonu piemērotības izvērtēšanas un jaunu finanšu pakalpojumu vai grozījumu izvērtēšanas kārtība” – šodien publicēti Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Pašlaik Latvijā ir 21 kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība. Tās veidojušās pēc teritoriālā, interešu kopības vai nodarbinātības principa.
