Par godu arborētuma jubilejai šī gada 18. septembrī notika svinīgs pasākums, kurā kopā pulcējās esošie un arī ilggadējie arborētuma darbinieki, kuru darbs bijis par pamatu arborētuma izveidei un attīstībai tā pirmajos darbības gados. Piemiņai no svinīgā brīža arborētumā tika iestādītas trīs zvaigžņu magnolijas – Japānas kokaugi, kas agros pavasaros koši ziedēs baltiem ziediem un būs skaists papildinājums arborētuma plašajā kokaugu kolekcijā.
Ceļš līdz unikālam dārzam
Pagājušā gadsimta 60.–70. gados Latvijā pieauga pieprasījums pēc dekoratīvajiem stādījumiem, ko izmantot apzaļumošanai, dendroloģiskajiem stādījumiem un mežsaimniecībā.
Līdz 1914. gadam Latvijā bija ap 4000 parku. Daudzi no tiem gāja bojā Pirmā un Otrā pasaules kara laikā, kā arī 1940. gada ziemā un 1960. gada spēcīgajā vētrā. Tāpēc 1968. gadā tika pieņemts lēmums izveidot Kalsnavas dendrāriju. Tam tika plānotas vairākas pamatfunkcijas: introducēto kokaugu genofonda krātuve, augu pavairojamā materiāla ieguves vieta mežsaimniecības un apzaļumošanas vajadzībām, zinātniskās pētniecības bāze kokaugu bioloģijā, kā arī mācību vieta augstskolu studentiem.
Par jaunās dendroloģiskās kolekcijas veidošanas vietu tika izvēlēta Kalsnava, jo šeit jau sekmīgi darbojās meža pētīšanas stacija “Kalsnava” ar zinošiem speciālistiem. Turklāt Kalsnava atrodas Vidzemes augstienē, kur vērojami skarbāki laikapstākļi. Tāpēc tika uzskatīts: ja augi spēs pielāgoties šī reģiona klimatam, tad tie varēs augt arī citviet Latvijā.
Ar katru gadu pieauga arborētumā iestādīto stādu skaits. Līdz 1975. gada nogalei arborētuma teritorijā tika iestādīti vairāk nekā 900 stādi, līdz 1981. gadam – jau ap 13 500 stādu, savukārt līdz 1990. gadu sākumam arborētumā ierīkoto stādījumu platība bija ap 100 ha, kurā iestādīti jau vairāk nekā 45 000 stādu. Sasniedzot 50. gadadienu, arborētumā aug 2 000 koku, krūmu un liānu dažādību no visas pasaules, kopskaitā vairāk nekā 20 000 augu (eksemplāri).
Vienlaikus ar stādījumu ierīkošanu nemitīgi tika reģistrēti arī zinātniskie novērojumi un datu analīze par sēklu dīdzību, augšanu, sējeņu saglabāšanos, sēklu ražām, kā arī par potēšanas metožu efektivitāti, kokaugu ziemcietību, aklimatizāciju, to piemērotību Latvijas apstādījumiem.
Starptautiska pieredze
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas arborētumam bija iespēja pilnvērtīgi piedalīties starptautiskajā darbībā, daloties ar savējo un gūstot jaunu pieredzi.
No 1992. gada arborētums ir Baltijas botānisko dārzu asociācijas biedrs, kopīgi tiek izdoti arī zinātnisko rakstu izdevumi. 1997. gadā arborētuma pārstāvji sāka piedalīties Ziemeļvalstu arborētumu padomes sanāksmēs. Arī Kalsnavā tika rīkotas vairākas konferences un augu aizsardzības semināri. Šodien arborētums sadarbojas ar apmēram 100 dendroloģisko kolekciju veidotājiem no dažādām pasaules valstīm.
Kopš 2001. gada arborētumu apsaimnieko AS "Latvijas valsts meži".
Vieta daudzveidīgai atpūtai
Šodien arborētums apvieno 50 gadu laikā gūto pieredzi un ļauj to iepazīt ne vien Latvijas, bet arī ārvalstu tūristiem. Arborētums kļuvis par vietu, kur cilvēki dodas brīnīties par unikālās kolekcijas daudzveidību un skaistumu, izzināt, vienlaikus baudot plašo kultūras pasākumu programma, kas papildina konkrētā brīža aktualitātes dārzā.
Tā ik jūniju tūkstošiem apmeklētāju bauda peoniju ziedēšanu dažādu mūziķu koncertu pavadījumā, bet augustā – jūsmo par hortenzijām. Vēsākajos gada mēnešos vairāk uzmanības tiek pievērsts dažādām izziņas aktivitātēm, kad notiek meistarklases, pārgājieni un ekskursijas gan lieliem, gan maziem.
