DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde

Baltijas valstu un Turcijas parlamentu Ārlietu komisiju priekšsēdētāji vienojas tikties regulāri; nākamā tikšanās plānota 2026. gada pirmajā pusē Igaunijā

FOTO: Ieva Ābele, Saeima.

No 16. līdz 17. septembrim Rīgā pirmo reizi notika Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Turcijas parlamentu Ārlietu komisiju priekšsēdētāju vadīto delegāciju tikšanās. Parlamentārieši bija vienisprātis, ka trīs Baltijas valstu un Turcijas sadarbība sniedzas tālāk par reģionālajiem jautājumiem. Ārlietu komisiju priekšsēdētāji vienojās turpmāk tikties regulāri un kopīgi meklēt risinājumus globālo izaicinājumu pārvarēšanai. Nākamā tikšanās plānota jau 2026. gada pirmajā pusē Igaunijā.

Latvijas delegācijas vadītāja, Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece pauda, ka šodien mēs saskaramies ar plašu ģeopolitisko izaicinājumu klāstu – sākot no Krievijas agresijas pret Ukrainu un drošības apdraudējumiem Eiropā līdz nestabilitātei Tuvajos Austrumos un globālās kārtības pārmaiņām. Kā NATO sabiedrotajiem mūsu interesēs ir izprast šos procesus, paredzēt nākotnes tendences un reaģēt savlaicīgi un koordinēti.

“Šis jaunais Baltijas valstu un Turcijas parlamentu sadarbības formāts ir īpaši vērtīgs, jo tas ļauj mums apmainīties ar redzējumu par notiekošo dažādos reģionos un padziļināt savstarpējo izpratni, kā arī meklēt jaunas sadarbības iespējas,” uzsvēra I. Mūrniece.

Diskusiju laikā par aizsardzības un drošības jautājumiem I. Mūrniece atzinīgi novērtēja Baltijas valstu un Turcijas kā NATO sabiedroto vienotos centienus stiprināt alianses austrumu flangu un reaģēt uz arvien jauniem drošības izaicinājumiem. “Šie izaicinājumi nav ne abstrakti, ne attāli – tie ir reāli, tūlītēji un prasa koordinētu un izlēmīgu rīcību,” akcentēja komisijas priekšsēdētāja.

Analizējot drošības izaicinājumus NATO austrumu flangā, Baltijas valstu Ārlietu komisiju vadītāji pauda, ka no Baltijas valstu skatupunkta Krievijas agresija nav tikai brutāls karš pret Ukrainu – tā ir sistemātiska Eiropas un transatlantiskās drošības graušana. Krievijas rīcība ir gan tiešs militārs drauds, gan ilgtermiņa stratēģisks izaicinājums Baltijas valstīm un NATO kopumā.

Latvija stingri iestājas par spēcīgu un konsekventu pieeju: uzturēt stingras sankcijas pret Krieviju, sniegt visaptverošu un ilgstošu atbalstu Ukrainai, kā arī stiprināt NATO atturēšanas un aizsardzības spējas. Vienlaikus ir īpaši svarīgi aizsargāt kritisko infrastruktūru, stiprināt kiberdrošību un palielināt sabiedrības noturību pret hibrīdajiem draudiem. “Latvija augstu novērtē Turcijas dalību Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijā, tās lomu “dronu koalīcijā” un atbalstu Ukrainai. Mūsu sadarbība vēlreiz skaidri apliecina solidaritāti starp NATO sabiedrotajiem, saskaroties ar mūsdienu drošības izaicinājumiem,” atzina I. Mūrniece.

Latvijas delegāciju vadīja Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, Lietuvas – Seima Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Remigijus Motuzas (Remigijus Motuzas), Igaunijas – Rīgikogu Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Marko Mihelsons (Marko Mikhelson), bet Turcijas delegāciju – Turcijas Nacionālās Asamblejas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Fuats Oktajs (Fuat Oktay). Saeimu pārstāvēja arī Ārlietu komisijas priekšsēdētājas biedre Irma Kalniņa un komisijas sekretārs Juris Viļums.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI