“Atveseļošanas fonda plāna reformu un investīciju ieviešana 1,97 miljardu eiro apmērā kopumā notiek atbilstoši plānam, nepieciešamības gadījumā sadarbībā ar Eiropas Komisiju precizējot atsevišķas plāna daļas. Projekti ir aktīvā īstenošanā, un riski tiek vadīti ar stingru uzraudzības disciplīnu. Finansējuma pārdales kalpo kā nozīmīgs instruments gan Atveseļošanas fonda, gan ES fondu investīciju portfeļa efektīvai vadībai un resursu optimālai izmantošanai. Plānotie grozījumi samazinās administratīvo slogu un ļaus efektīvāk izmantot Atveseļošanas fonda līdzekļus. Plāna grozījumus plānots iesniegt Eiropas Komisijā līdz šī gada novembrim, pēc to apstiprināšanas valdībā,” sanāksmē uzsvēra FM valsts sekretāres vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.
AF plāna noslēdzošajā posmā vērojams būtisks investīciju tempa kāpums. Līdz 2025. gada septembrim noslēgti līgumi par 1,8 miljardiem eiro jeb 93% no kopējā piešķīruma, projektu īstenotājiem izmaksāti 933 miljoni eiro jeb 47% un izpildīti 60% no plānā noteiktajiem rādītājiem. Pirmajos trīs gados izpildīto 90 rādītāju rezultātā Latvija valsts budžeta ieņēmumos no EK jau saņēmusi vairāk nekā 1 miljardu eiro jeb aptuveni 55% no kopējā piešķīruma. Visiem projektu un plāna rādītājiem jābūt sasniegtiem līdz 2026. gada augusta beigām. 2025. gada nogalē Latvija plāno iesniegt EK ceturto maksājuma pieprasījumu par sasniegtiem rādītājiem vismaz par 302 miljoniem eiro. Pēdējais maksājuma pieprasījums jāiesniedz EK ne vēlāk kā līdz 2026. gada augustam.
Sagatavošanā esošie grozījumi aptver vairākas AF jomas – klimata un vides, digitālās transformācijas, sociālās nevienlīdzības mazināšanas, veselības, ekonomikas un tiesiskuma stiprināšanas. Tie galvenokārt paredz vienkāršojumus pamatojošos dokumentos, sākotnējo rādītāju precizēšanu, ātrāku izpildes ziņošanu, kur iespējams vai termiņu pagarināšanu, kur nepieciešams, tāpat arī labuma guvēju loka paplašināšanu un citus. Grozījumi ietver arī konkrētas finansiālās pārdales par labu Latvijas iedzīvotājiem un ekonomikas attīstībai nozīmīgiem mērķiem – daļa līdzekļu no digitālo prasmju attīstības tiks novirzīta skolām nepieciešamajam mācību aprīkojumam, daļa ilgtermiņa aprūpes pasākumu finansējuma – zemu īres namu attīstībai, bet uzņēmumu energoefektivitātes atbalsts – elektroapgādes tīklu modernizācijai.
Par atsevišķiem AF pasākumiem turpinās konstruktīvas diskusijas ar EK, lai nodrošinātu optimālus risinājumus un pasākumu izpildi.
Līdz šim, izpildot rādītājus un īstenojot projektus, sasniegti sabiedrībai nozīmīgi rezultāti visās AF jomās. Piemēram, Džūkstē izveidots un atklāts pirmais publiski pieejamais biometāna ievades punkts Latvijā, kas ir nozīmīgs solis biometāna ražošanas attīstībā. Lai mazinātu plūdu riskus, atjaunots Mazās Juglas poldera aizsargdambis un vasarā sākta Ogres poldera aizsargdambja atjaunošana. Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā veikti ieguldījumi mugurkaula ķirurģijas profilā, padarot to par vienu no vadošajiem mugurkaula operāciju centriem Latvijā. Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs izveidojis vairāk nekā 3500 Latvijas iedzīvotāju genoma referenci ar drošu datu piekļuvi visā Eiropā, veicinot personalizētas slimību diagnostikas attīstību.
Jau ziņots, ka 2025. un 2026. gadā ikgadējie investīciju apjomi (AF kopā ar ES fondiem) kopumā Latvijā ir vēsturiski augstākajā līmenī, pārsniedzot vienu miljardu eiro, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā iepriekšējos periodos.
Latvijas AF plāns paredz veikt reformas un investīcijas tādās jomās kā klimats un enerģētika, tai skaitā transporta infrastruktūra, digitālā transformācija, nevienlīdzības mazināšana, inovāciju un zinātnes attīstība, veselības joma un likuma varas attīstība. Pretstatā ES fondiem, lai ES dalībvalstis varētu saņemt AF naudu budžetā, vispirms tām jāīsteno reformas un projekti, sasniedzot noteiktus rādītājus saskaņā ar to izstrādātajiem AF plāniem.
