Viesi tūristu mītnēs pavadīja 741,9 tūkst. nakšu, kas ir par 3,2% vairāk nekā iepriekšējā gada jūlijā. 235,1 tūkst. jeb 58,0% no viesiem bija no ārvalstīm, visvairāk (42,7 tūkst.) no Lietuvas. Viesu skaits pieaudzis no Itālijas (par 25,2%) un Polijas (par 17,3%). Lielākā daļa viesu (55,7% ārvalstu un 19,1% vietējo) uzņemti Rīgā, kam seko uzņemtie viesi Jūrmalā (11,9% ārvalstu un 7,3% vietējo viesu).
Šā gada septiņos mēnešos Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 1,6 milj. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 5,1% vairāk nekā 2024. gada pirmajos septiņos mēnešos.
2025. gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, viesu skaits pieaudzis par 35,6%, to pavadīto nakšu skaits – par 42,8%.
Centrālās statistikas pārvaldes dati.
2025. gada jūlijā no visiem tūristu mītnēs apkalpotajiem viesiem 58,0% jeb 235,1 tūkst. bija ārvalstu viesi, kas ir par 0,9% mazāk nekā pērn jūlijā. Ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada jūliju, palielinājies par 4,1 % un bija 447,6 tūkst. Ārvalstu viesu vidējais uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,9 naktis* (pagājušā gada jūlijā – 1,8 naktis).
Visvairāk ārvalstu viesu uzņemts no Lietuvas (42,7 tūkst.), Vācijas (28,2 tūkst.), Somijas (27,2 tūkst.), Igaunijas (26,4 tūkst.), Polijas (11,6 tūkst.), Apvienotās Karalistes (9,1 tūkst.), ASV (8,9 tūkst.), Spānijas (8,3 tūkst.), Zviedrijas (7,4 tūkst.) un Norvēģijas (5,6 tūkst.).
Lielākā daļa ārvalstu viesu uzņemti tūristu mītnēs Rīgā – 55,7%, kam seko uzņemtie Jūrmalā – 11,9%, Liepājā – 4%, Mārupes novadā un Ventspilī – katrā 3,4%, Siguldas novadā – 2,7%, Limbažu un Cēsu novadā – katrā 2,6%.
Centrālās statistikas pārvaldes dati.
2025. gada jūlijā tūristu mītnēs tika apkalpoti 170,5 tūkst. Latvijas iedzīvotāju, kas ir par 4,3% vairāk, salīdzinot ar pagājušā gada jūliju. Vietējo iedzīvotāju pavadīto nakšu skaits bija 294,4 tūkst., kas ir 1,7% pieaugums, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn. Vietējo viesu vidējais uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,7 naktis (pagājušā gada jūlijā 1,8 naktis).
Visvairāk Latvijas iedzīvotāju uzņemti Rīgā, kur apmetās 19,1% viesu, Jūrmalā – 7,3%, Cēsu novadā – 5,5%, Talsu novadā – 5,3%, Liepājā – 4,8%, Kuldīgas novadā – 4,5%, Tukuma novadā – 4,4% un Limbažu novadā – 4,2%.
Viesnīcu un tām līdzīgu mītņu vidējais numuru noslogojums** Latvijā jūlijā bija 60,9% (samazinājums par 0,2 procentpunktiem, salīdzinot ar 2024. gada jūliju), Rīgā – 69,2% (samazinājums par 1,1 procentpunktu, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūliju).
Metodoloģiskā informācija
Informācija tiek apkopota no respondentu sniegtajiem datiem ikmēneša Pārskatā par viesnīcu un citu tūristu mītņu darbību (CSP veidlapa “1-tūristu mītnes”). Kā respondentus apsekojumā iekļauj ekonomiski aktīvos individuālos komersantus un komercsabiedrības, kuru pamatdarbības nozare atbilst NACE 2.1. red. klasei 55.10, 55.20, 55.30, un pārējos komersantus, budžeta iestādes, biedrības, zemnieku saimniecības un privātpersonas, kas sniedz īstermiņa izmitināšanas pakalpojumus tūristu mītnē (arī papildus savai citas nozares pamatdarbībai). Jūlijā dati apkopoti par 1345 mītnēm.
* Ja viesis ceļojuma laikā Latvijā nakšņo vairākās vietās, tad tiek reģistrēts katrā tūristu mītnē.
** Vidējais numuru noslogojuma rādītājs attiecas uz viesnīcām un līdzīgām mītnēm, citiem mītņu tipiem (viesu, brīvdienu mājām, kempingiem u. tml. mītnēm) tas netiek rēķināts.
Plašāka informācija par tūrisma statistiku pieejama oficiālās statistikas portālā, sadaļā “Tūrisms”.
