Mūsdienu krīzes un apdraudējumi skar ne tikai atsevišķus reģionus vai nozares, bet var ietekmēt visu valsti un sabiedrību kopumā. Šādos apstākļos izšķiroša nozīme ir ne tikai valsts institūciju darbībai, bet arī iedzīvotāju, sabiedrisko organizāciju un komersantu aktīvai iesaistei.
Ukrainas pieredze skaidri parāda, cik liela nozīme ir iedzīvotāju līdzdalībai krīžu situācijās. Plaša sabiedrības iesaiste – sākot ar brīvprātīgo kustībām un palīdzību vietējām kopienām, līdz pat koordinētai nevalstisko organizāciju darbībai – ir bijusi būtisks faktors, kas palīdzējis valstij noturēties pret ārēju apdraudējumu. Tieši spēja vienoties un darboties kopā stiprina valsts noturību.
Vadlīnijas paredzētas kā palīgs pašvaldībām apzināt un izmantot plašāku resursu apjomu, sekmēt ātrāku un precīzāku reakciju krīzes un apdraudējuma situācijās, kā arī nodrošināt iekļaujošu un labu pārvaldību.
Vadlīnijās tiek aprakstīta sadarbība arī ikdienā, nodrošinot pastāvīgu sabiedrības līdzdalību, veicot plānošanas pasākumus civilās aizsardzības jomā. Līdzīgi, pašvaldības tiek aicinātas jau ikdienā apzināt pieejamos valsts un pašvaldības cilvēkresursus un materiāli tehnisko nodrošinājumu, izveidojot detalizētu resursu katalogu.
Lai nodrošinātu sadarbību ar brīvprātīgajiem (biedrībām, vietējās sabiedrības pārstāvjiem un citām privātpersonām), un tos iesaistītu pašvaldības civilās aizsardzības uzdevumu izpildē pašvaldībām ieteikts iecelt Brīvprātīgo resursu koordinatorus (BRK), kuriem būtu uzdevums apzināt arī pašvaldībā pieejamos privātā sektora, tai skaitā, NVO, materiāli tehniskos resursus un apkopot šo informāciju resursu katalogā.
Tāpat vadlīnijas rekomendē regulāri rīkot mācības, pārbaudīt brīvprātīgo prasmes un atjaunot resursu katalogu, mācību plānus un civilās aizsardzības dokumentāciju, balstoties uz riskiem, pieredzi un mācībās gūtajām atziņām.
Apzinoties komunikācijas būtisko lomu sabiedrības informēšanai un saiknes uzturēšanai arī ikdienā, vadlīnijās iekļautas rekomendācijas par regulāru sabiedrības informēšanu par civilās aizsardzības tēmām un līdzdalības iespējām. Tāpat uzsvērta arī nepieciešamība skaidri norādīt iedzīvotājiem, kā rīkoties konkrētā apdraudējuma situācijā, īpaši tiem, kas vēlas sniegt atbalstu situācijas risināšanā.
Vadlīnijas veidotas, pamatojoties uz Valsts kancelejas rīkotā inovāciju sprinta “Sabiedrības līdzdalības pilnveidošana civilās aizsardzības sistēmā” darba grupas priekšlikumiem. Darba grupā piedalījās pārstāvji no vairākām ministrijām, VUGD, NMPD, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, pašvaldībām un sabiedriskajām organizācijām.
Civilās aizsardzības nedēļas ietvaros, 17. un 18. septembrī, Iekšlietu ministrijā tiek plānoti semināri par civilo aizsardzību – 17. septembrī NVO, 18. septembrī pašvaldībām, kuru laikā klātesošie tiks iepazīstināti arī ar Iekšlietu ministrija izstrādātajām vadlīnijām pašvaldībām sabiedrības līdzdalības pilnveidošanai civilās aizsardzības sistēmā.
Vadlīnijas paredzēts testēt jau šogad visaptverošajās valsts aizsardzības mācībās “Namejs 2025”. Izvērtējot mācības gūtās atziņas, vadlīnijas tiks pilnveidotas.
Ministrijas izstrādātās vadlīnijas pieejamas Iekšlietu ministrijas tīmekļvietnē.
