Paaudzēm mežsaimniecības panākumu mēraukla bija ļoti vienkārša – cik kubikmetru koksnes izvests no meža un kāda peļņa iegūta. Šis rādītājs, lai arī ekonomiski saprotams, ir radījis dziļu plaisu starp sabiedrības priekšstatu par mežu un nozares praktisko darbību.
Taču pēdējās desmitgadēs vīzija par “nākotnes mežu” ir mainījusies – mežs vairs nav tikai koksnes krājums īpašnieka peļņai. Mežs ir sarežģīta, daudzveidīga un dzīva ekosistēma, vērtība pati par sevi, kas sniedz sabiedrībai dažādus labumus un ekosistēmu pakalpojumus. Mūsdienu daudzfunkcionālā mežsaimniecība sniedzas tālāk par kokmateriālu ražošanu – tā integrē vides, zinātniskos, ekonomiskos un sociālos principus, lai meži bez koksnes nodrošinātu arī citas vērtības: savvaļas sugu dzīvotnes, ūdens attīrīšanu un regulāciju, atpūtas iespējas, oglekļa piesaisti u.tml. Būtībā tā ir meža apsaimniekošana vienlaikus gan vides, gan sabiedrības labklājībai.
Integrētā meža apsaimniekošana ir atbilde uz šo paradigmas maiņu
Nav noslēpums, ka tradicionālā meža apsaimniekošana, kas fokusēta uz maksimālu koksnes ieguvi, vēsturiski nereti ignorēja citas meža funkcijas un ekosistēmas aspektus. Rezultātā daudzviet pasaulē, arī Eiropā, novērotas negatīvas sekas – meži kļuvuši mazāk noturīgi pret kaitēkļiem un dabas stihijām, sarukusi bioloģiskā daudzveidība, pasliktinājušās ekosistēmu funkcijas, un sabiedrība pauž neapmierinātību ar mežu apsaimniekošanu.
Piemēram, IPBES 2019. gada globālais novērtējums par bioloģisko daudzveidību1 brīdina, ka līdzšinējais “business as usual” scenārijs dabas saglabāšanā nedarbojas, un aicina uz transformējošām pārmaiņām – tostarp sektoru sadarbību un integrētu plānošanu vairākos līmeņos.
Šīs problēmas signalizē akūtu nepieciešamību meklēt jaunu pieeju, kas veidotu noturīgas meža ekosistēmas nākotnē – tādas, kas spēj vienlaikus nodrošināt gan ekonomikas un sabiedrības vajadzības, gan dabas daudzveidības saglabāšanu un klimata mērķu izpildi. Integrētā meža apsaimniekošana piedāvā šādu risinājumu, jo tajā meža apsaimniekošanas plānošanā iesaista visas ieinteresētās puses un tiek saskaņoti vides, ekonomiskie un sociālie aspekti, panākot patiešām ilgtspējīgus rezultātus mainīgos vides apstākļos.
Kas īsti ir integrētā meža apsaimniekošana?
Tā ir visaptveroša plānošanas un vadības pieeja, kura apvieno meža ekoloģiskos, ekonomiskos un sociālos mērķus. Piemēram, pašvaldības uzņēmuma SIA “Rīgas meži” izstrādātais Integrētais meža apsaimniekošanas plāns (IMAP) ir stratēģisks dokuments nākamajai desmitgadei, kas paredz vienotu visu uzņēmuma mežu un citu apsaimniekoto dabas teritoriju pārvaldību atbilstoši plašākiem ilgtspējas principiem. Šī plāna būtiskākā priekšrocība un sabiedrības lielākais ieguvums ir tas, ka plāns ļauj sabalansēt visas meža sniegtās funkcijas. Līdzās ilgtspējīgai koksnes un bioenerģijas resursu ražošanai, kas nodrošina meža platību ekonomisko atdevi, vienlīdz svarīga ir arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, ietverot gan aizsargājamo sugu un dzīvotņu aizsardzību, gan ES nozīmes biotopu uzturēšanu un uzlabošanu.
Nozīmīga vieta ir atvēlēta arī klimata izaicinājumu pārvaldībai/risināšanai – IMAP paredz stiprināt mežu spēju piesaistīt un uzkrāt oglekli, mazinot klimata pārmaiņu riskus, kā arī dod ieguldījumu meža platību noturības veicināšanā, kas uzlabos spēju pretoties ar klimata izmaiņām saistītajiem riskiem. Ne mazāk būtiskas ir arī sabiedrības vajadzības, tādēļ plāns paredz uzturēt ainaviskās vērtības, veidot meža vidi, kas piemērota dabas taku un citas atpūtas infrastruktūras attīstībai. Vienlaikus īpaša uzmanība pievērsta kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanai – pieminekļu un nozīmīgo vietu aizsardzībai. Tieši šāda integrēta pieeja ļauj līdzsvarot vairākas meža funkcijas vienlaikus, neizceļot vienu uz citu rēķina, un apliecina, ka mežs spēj būt gan ekonomikas balsts, gan dabas, gan sabiedrības dzīves telpa.
Latvijā tas ir jaunums
“Rīgas mežu” IMAP ir pirmais šāda veida zinātnē un praksē balstītais meža apsaimniekošanas plāns valstī. Plāns tapis, izmantojot plašu datu kopu un jaunākās zinātnes atziņas, un tā ieviešana paredzēta kā dinamisks, adaptīvs process – saimniecisko darbu ietekme tiks ik gadu izvērtēta un nepieciešamības gadījumā plāna darbības koriģētas. Šis datu un zinātnes stiprinātais modelis demonstrē, ka mežu var apsaimniekot citādi: mežs vairs netiek uztverts tikai kā koksnes resurss, bet gan kā daudzfunkcionāla, pret nākotnes izaicinājumiem noturīga ainavas vienība, kas sniedz plašus ilgtermiņa ieguvumus sabiedrībai un vienlaikus arī peļņu īpašniekam2.
Pētījumi apliecina integrētās pieejas efektivitāti. Piemēram, dabas aizsardzību un rekreācijas iespēju saglabāšanu nevar nodrošināt, darbojoties tikai atsevišķās rezervātu platībās – pasākumi jāplāno plašākā ainavā, iekļaujot arī saimnieciskos mežus. Tāpat vairāki pētījumi rāda, ka ilgtspējības kritēriji vislabāk izpildās tieši vidējas intensitātes daudzfunkcionālās mežsaimniecības modeļos, kas sabalansē ekonomisko atdevi ar bioloģiskās daudzveidības un sociālo funkciju saglabāšanu. Būtiski uzsvērt – integrētā plānošana pierāda, ka ilgtspējīga koksnes resursu izmantošana (kas dod nozīmīgu pienesumu valsts ekonomikā) nav pretrunā ne sabiedrības sociālo vajadzību apmierināšanai, ne vides aizsardzībai, ja tiek īstenota pārdomāta un ekoloģiski pamatota pieeja.
Sabiedrības un vides ieguvumi no integrētās pieejas
Integrētā meža apsaimniekošana nav kompromiss, tā ir sinerģija, kur dažādas vajadzības tiek līdzsvarotas, nevis upurētas. Šī pieeja balstās pārliecībā, ka mežs spēj vienlaikus būt gan resurss, gan patvērums, gan kapitāls, kas pieder visai sabiedrībai.
Ekonomiskais aspekts joprojām ir nozīmīgs – koksne un bioenerģijas resurss ir būtiska Latvijas tautsaimniecības daļa, kas nodrošina darba vietas un eksportu. Un integrētā pieeja pierāda, ka šis ieguvums nav pretrunā ar citām meža funkcijām. Ilgtspējīga koksnes ražošana kļūst par daļu no plašāka stāsta – mežs vienlaikus piesaista oglekli, aizsargā biotopus, uztur rekreācijas iespējas un saglabā kultūrvēsturiskās vērtības.
Šeit svarīgs ir arī adaptīvais raksturs. “Rīgas mežu” plāns nav statisks dokuments – katru gadu tiek vērtēta plānoto un veikto meža apsaimniekošanas darbību ietekme un nepieciešamības gadījumā plāns tiek koriģēts. Tas nozīmē, ka pieeja pielāgojas reālajiem apstākļiem
Integrētās pieejas galvenais ieguvums ir meža ekosistēmu daudzpusīgā vērtība, ko tā atklāj un saglabā. Vienlaikus plānojot gan saimnieciskos darbus, gan dabas aizsardzību, tiek saudzētas augstvērtīgas dabas teritorijas, veicināta mežu spēja piesaistīt un uzkrāt CO₂, stiprināta mežu noturība pret klimata pārmaiņām, kā arī uzlabota mežu pievilcība rekreācijai. Šāda holistiska pieeja nodrošina arī sabiedrības informēšanu par meža ekosistēmu funkcijām un to nozīmību – cilvēki labāk izprot, kādus neskaitāmus labumus sniedz mežs un kāpēc tas ir jākopj ilgtspējīgi.
Svarīgi, ka integrētā meža apsaimniekošana praksē apliecina: ilgtspējīga koksnes resursu ieguve un izmantošana, kas dod ievērojamu ieguldījumu valsts iekšzemes kopproduktā, nav pretrunā ar sabiedrības sociālo vajadzību apmierināšanu vai vides aizsardzību. Gluži pretēji – gudri plānojot, mežs spēj vienlaikus pildīt ekonomisko lomu un saglabāt savu dabas bagātību nākotnei. Rezultātā iegūstam noturīgākas meža ekosistēmas, daudzveidīgāku dzīvo dabu un ilgtermiņā stabilu resursu un labumu plūsmu, kas kalpos arī nākamajām paaudzēm.
“Rīgas meži” piemērs: uz datiem balstīta plānošana un ekosistēmu vērtēšana
Pašvaldības uzņēmums “Rīgas meži” pēdējos gados uzņēmies pioniera lomu, praktiski ieviešot integrētu pieeju savos mežos. Rūpējoties par atbildīgu un ilgtspējīgu meža (un purvu) dabas kapitāla apsaimniekošanu, “Rīgas meži” ilgstoši pētīja un praksē izmēģināja līdzsvarotas meža resursu pārvaldības metodes. Uzkrātās zināšanas par daudzveidīgajām vērtībām, ko sniedz mežs, deva iespēju apzināt dažādas vides un sabiedrības intereses. Piemēram, uzņēmums kartēja savas teritorijas, identificējot platības, kur prioritāte piešķirama dabas vērtību saglabāšanai, un tās, kur pieļaujama intensīvāka koksnes ieguve.
Analizējot pašmāju un ārvalstu pētnieku atziņas, citu valstu piemērus un dažādu pieeju ieguvumus, “Rīgas meži” nolēma spert soli līdz šim nozarē neraksturīgā virzienā – īstenot mežsaimniecības praksi, kas ņem vērā nākotnes vides, sabiedrības un saimnieciskās intereses vienlaikus. Lai to paveiktu, uzņēmums izstrādāja jaunu Integrēto meža apsaimniekošanas plānu, kas balstās uz datiem un zinātniskos pētījumos pamatotiem secinājumiem. Šajā visaptverošajā plānā ilgtspējīga koksnes resursu pārvaldība tiek skatīta plašākā kontekstā – mežs tiek uztverts kā dabas ekosistēma ar daudzveidīgiem resursiem un pakalpojumiem, nevis vienīgi koksnes krātuve. Plāns īpaši izceļ dabas kapitāla vērtību un tā saglabāšanas nozīmi nākamajām paaudzēm.
“Rīgas mežu” integrētais plāns patiesībā ir vairāku gadu darba pieredzē balstītu lēmumu un labākās prakses kopums. Tas apvieno visus uzņēmuma ieviestos meža apsaimniekošanas paņēmienus vienotā, sistemātiskā pieejā, kur vienlīdz svarīgas ir ekonomiskās, dabas un sabiedrības vajadzības. Šāda pieeja nostiprina meža ekosistēmu kā dabas kapitāla daļu, kas sniedz labumus jau šodien un vienlaikus saglabā un uzlabo ekosistēmu potenciālu nākotnei. Rīgas piemērs faktiski kalpo par ceļa rādītāju visai Baltijai un tālāk – tas pierāda, ka vārdi “ilgtspēja” plašākajā nozīmē un “mežsaimniecība” var iet roku rokā.
Ceļš uz priekšu – aicinājums sekot piemēram
Pasaule mainās straujāk, nekā spējam pielāgoties, tāpēc tagad ir īstais brīdis kopā ar citiem nozares dalībniekiem – valsts un privātajiem mežu apsaimniekotājiem, politikas veidotājiem un uzņēmējiem – sekot aicinājumam pārvaldīt dabas kapitālu kā ilgtermiņa stratēģisku resursu nākotnes paaudzēm. Ieguvumi no integrētās pieejas ir pārliecinoši: noturīgākas meža ekosistēmas, daudzveidīgāka dabas pasaule un ilgtspējīga koksnes resursu un citu ekonomisko labumu plūsma, kas saglabāsies arī nākotnē. Mūsu kopīgā atbildība ir nodot nākamajām paaudzēm veselus, bagātus mežus, nodrošinot labvēlīgu vidi veselīgai nācijai. Integrētā meža apsaimniekošana nav tikai teorija – tā jau strādā tepat Pierīgas mežos, un tā var būt efektīva ikvienā mežā. Mežu nodrošinātais dabas kapitāls ir mūsu kopīgā bagātība, kas jāapsaimnieko tālredzīgi un atbildīgi, lai mūsu bērni saņemtu skaistu, dzīvotspējīgu un plaukstošu Latviju. Tā ir investīcija, kuras atdevi mērīs laiks – un vislabākais brīdis sākt ir tagad.
1https://www.sustainabledevelopmentindex.org/
2 Integrative Approaches as an Opportunity for the Conservation of Forest Biodiversity. October 2013. Publisher: European Forest InstituteISBN: 978-952-5980-06-6.
3 https://integratenetwork.org/wp-content/uploads/2023/12/Integrate-MDTF-Evidence-Study-1.pdf
Par J. Ģērmani
Jānis Ģērmanis ir SIA “Rīgas meži” valdes loceklis kopš 2022.gada 8.marta. Iepriekš viņš ir strādājis un vadījis uzņēmuma Mežsaimniecības daļu.
Viņa atbildībā nodotas šādas jomas: mežsaimniecība, mežizstrāde, ražošana un pārdošana. J. Ģērmanis ir iniciators Integrētam mežu apsaimniekošanas plānam.
Par starptautisko konferenci Rīgā 2025. gada septembrī
2025. gada 18.–19. septembrī Rīgā notiks starptautiska konference “Integrētā meža apsaimniekošana vides, sabiedrības un ekonomikas līdzsvaram”. Tā būs pirmā šāda mēroga profesionāļu tikšanās Latvijā, kur vienkopus pulcēsies mežu īpašnieki, zinātnieki, politikas veidotāji, vides eksperti un sabiedrības interešu pārstāvji, lai diskutētu par ilgtspējīgas mežsaimniecības nākotni. Konferences īpašie viesi – pasaulē atzīti ilgtspējas un mežsaimniecības jomas līderi – sniegs savu redzējumu par nākotnes mežu un sabiedrības lomu šīs vīzijas veidošanā.
Vairāk informācijas par konferenci: https://www.eventcreate.com/e/forestoftomorrow/integrt-mea-apsaimniekoana-vides-sabiedr.
Par SIA “Rīgas meži”
“Rīgas meži” ir 2008. gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas rūpējas par apm. 63 tūkst. ha mežiem, 453 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.
Uzņēmumā ir Juglas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.
Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.
“Rīgas meži” ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. Uzņēmums ieguvis starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.
