Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Dāvis Baiža seminārā uzsvēra nepieciešamību veidot vienotu ieroču ražotāju izpratni un atbildību par eksporta kontroles jautājumiem dažādos pasaules kontinentos. Tāpat tika akcentēta ieroču eksporta kontroles loma visaptveroša miera un drošības mērķu sasniegšanā. Pasākuma dalībnieki augsti novērtēja Latvijas kā mazas valsts pieredzi. Latvija ir gatava dalīties pieredzē, jo ir nelokāma starptautiski tiesiskās kārtības aizstāve.
Ar Latvijas zināšanām dalījās arī Ārlietu ministrijas Stratēģiskas nozīmes preču eksporta kontroles nodaļas un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes pārstāvji. Nevalstisko sektoru pārstāvēja organizācija Conflict Armament Research, kā arī Stokholmas Starptautiskā miera pētījumu institūta (Stockholm International Peace Research Institute, SIPRI) pārstāvji. Semināra diskusiju vadīja Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Dr. Kārlis Bukovskis.
Seminārs fokusējās uz pieredzes nodošanu attālāku reģionu – Āfrikas, Latīņamerikas, Centrālamerikas un Okeānijas – eksporta kontroles ekspertiem.
Pasākums tika īstenots publiskās diplomātijas programmā Latvijas kandidatūras ANO Drošības padomes lobija kampaņas atbalstam. 2025. gada 3. jūnijā Latviju ievēlēja ANO Drošības padomē uz laiku no 2026. gada 1. janvāra līdz 2027. gadam 31. decembrim. Dalība Drošības padomē būs viens no nozīmīgiem instrumentiem Latvijas ārpolitikas interešu īstenošanai. Dalības virsmērķis ir sargāt un stiprināt Latvijas drošībai labvēlīgu starptautisko vidi, izmantojot un vienlaikus vairojot daudzpusējās diplomātijas sniegtās iespējas.
Informācijai
ATT
Ieroču tirdzniecības nolīgums ir balstīts uz ANO statūtu 26. pantu, kas iestājas par starptautiskā miera un drošības uzturēšanu un nekontrolētas ieroču izplatības mazināšanu. ATT izveido eksporta kontroles standartus starptautiskajai tirdzniecībai ar konvencionālajiem ieročiem.
ATT līgums tika parakstīts 2013. gadā, un Latvija bija viena no līgumu parakstītājām. 2019. gadā Latvija kā pirmā Austrumeiropas valsts uz brīvprātības pamatiem prezidēja ATT. Šobrīd Latvija pilda ATT viceprezidenta pienākumus, kā arī ir pārstāvēta ATT Menedžmenta komitejā un Brīvprātīgā trasta fonda valdē. Līgumam jau pievienojušās 116 pasaules valstis no visiem kontinentiem.
