Amatpersonas uzsvēra nepieciešamību stiprināt politisko dialogu un novērtēja pozitīvo dinamiku ekonomiskajā sadarbībā pēdējo piecu gadu laikā. Tirdzniecības apgrozījums starp abām valstīm 2025. gada 11 mēnešos sasniedza 27,2 milj. eiro, kas ir par gandrīz 83% vairāk nekā attiecīgajā periodā 2024. gadā. A. Viļumsons norādīja, ka pašlaik lielāko daļu Latvijas eksporta uz Alžīriju veido graudi un Latvija ir ieinteresēta tirdzniecības diversificēšanā. L. Magramans apliecināja Alžīrijas interesi attīstīt sadarbību ar Latviju informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT), digitalizācijas un finanšu tehnoloģiju jomās.
A. Viļumsons aicināja Alžīriju atbalstīt Ukrainu un informēja par Latvijas konsekvento nostāju jautājumā par Krievijas agresijas karu pret Ukrainu. Viņš norādīja uz dezinformācijas kampaņām, kā arī migrantu instrumentalizāciju no Krievijas un Baltkrievijas puses, vienlaikus uzsverot Krievijas destabilizējošo lomu Āfrikā.
FOTO: Laura Celmiņa, Ārlietu ministrija.
Drošības jautājumu kontekstā Alžīrijas puse dalījās ar savu redzējumu par situāciju Sāhila reģionā un Ziemeļāfrikā, paužot bažas par nestabilo drošības situāciju.
L. Magramans novēlēja Latvijai panākumus, veicinot starptautisko mieru un drošību pirmajā dalības termiņā ANO Drošības padomē 2026.–2027. gadā.
Sarunā tika skarti arī Eiropas Savienības un Alžīrijas attiecību jautājumi. Latvijas puse novērtēja Alžīrijas nozīmīgo lomu Eiropas Savienības enerģētiskās drošības stiprināšanā. Alžīrija ir trešā lielākā dabasgāzes piegādātāja ES.
Latvijas un Alžīrijas Ārlietu ministriju pirmās politiskās konsultācijas notika 2016. gada martā Alžīrijā.
