To paredz grozījumi Bāriņtiesu likumā, ko otrdien, 26. augustā, pieņēma valdība. Par tiem vēl jādiskutē un jānobalso Saeimai.
Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks uzsver: “Lai bāriņtiesas varētu strādāt efektīvi, ir būtiski atbrīvoties no liekām un novecojušām prasībām, kas nav tieši saistītas ar darba kvalitāti. Esam pārskatījuši bāriņtiesas darba kritērijus, lai vienkāršotu procesus un vienlaikus stiprinātu profesionālos standartus. Uzsvars tiek likts uz zināšanām, pieredzi un spēju pieņemt atbildīgus, pamatotus lēmumus cilvēku dzīvēs."
Likumprojektā paredzēts, ka visiem bāriņtiesu darbiniekiem, balstoties uz bāriņtiesu īpašo lomu sabiedrībā un tās pieņemtajiem lēmumiem ir jābūt Latvijas pilsoņiem. Bāriņtiesas locekļu pieņemtie lēmumi attiecībā uz bērnu un personu ar ierobežotu rīcībspēju interešu aizsardzību ir valstiski svarīga funkcija, līdz ar to pilsonības kritērijs ir nepieciešams. Plānots atcelt 30 gadu vecuma sliekšņa prasību bāriņtiesas amatpersonām (bāriņtiesas priekšsēdētājam, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekam, bāriņtiesas loceklim). Tā vietā saglabāti skaidri, objektīvi profesionālie kritēriji. Galvenais uzsvars tiek likts uz pretendenta izglītības līmeni, praktisko pieredzi darbā ar bērniem un ģimenēm, kā arī specifiskām kompetencēm, kas nepieciešamas kvalitatīvu lēmumu pieņemšanai.
Plānots arī, ka bāriņtiesu locekļi tiks novērtēti ikgadēji, bet bāriņtiesu priekšsēdētāji un viņu vietnieki – reizi divos gados. Šāda pieeja ļauj objektīvāk izvērtēt konkrētu amata pienākumu izpildi, vadības funkcijas īstenošanu, sadarbības kvalitāti ar citām institūcijām un nepieciešamo kompetenču attīstību.
Tāpat noteikti stingrāki, bet taisnīgāki ierobežojumi amata bāriņtiesā ieņemšanai. Ierobežojumi nav absolūti – tiek saglabāta individuāla izvērtējuma iespēja, ko veiks Bērnu aizsardzības centrs. Šis mehānisms nodrošina, ka katrs gadījums tiek vērtēts atsevišķi, ņemot vērā pārkāpuma raksturu, laiku, kas pagājis, un personas nākotnes riskus.
Likumprojektā paplašināta bāriņtiesas loma bez likumiskās pārstāvības palikušo bērnu aizsardzībā, noteikta arī stingrāka uzraudzība pār audžuģimeņu statusu - bāriņtiesa varēs izbeigt audžuģimenes statusu, ja tā bez pamatota iemesla sešus mēnešus nepārtraukti atsakās uzņemt bērnu.
