Atrastās kaļķakmens grīdas plāksnes (vienas plāksnes svars ap 60–70 kg) saskaņā ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vērtējumu atzītas par vērtīgām, tādēļ tās pēc iespējas tiks saglabātas un izmantotas atkārtoti citos objektos.
Pabeigta būvprojekta izstrāde un tapis būvprojekta dokumentācijas digitāls modelis, izmantojot BIM metodoloģiju un veicot nelielus uzlabojumus iepriekš PS "AD SPATIUM" izstrādātos būvprojekta risinājumos.
“Arsenāla pārbūves gaitā apvienojam pagātnes vērtības ar mūsdienu tehnoloģijām, lai radītu mūsdienīgu vidi mākslas darbu eksponēšanai, vienlaikus saglabājot ēkas autentiskumu un uzlabojot tās funkcionalitāti. Plānots uzstādīt arī energoefektīvas ventilācijas un klimata kontroles sistēmas, radot piemērotus apstākļus mākslas darbu eksponēšanai un uzglabāšanai, kā arī nodrošinot komfortu ēkas visplašākā spektra lietotājiem. Būvdarbi sadarbībā ar iesaistītajām pusēm notiek saskaņā ar laika plānu,” informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.
Atbilstoši būvprojektam darbu gaitā paredzēts veikt restaurācijas darbus, kā arī ēkas nesošo konstrukciju, tajā skaitā jumta, starpsienu, pagraba u.c. pārbūves darbus, iekšējās apdares darbus, inženiertīklu, tajā skaitā ventilācijas, apkures, klimata kontroles, elektroapgādes, vājstrāvu, vadības un automatizācijas sistēmu, apskaņošanas sistēmas, apsardzes signalizācijas, elektronisko sakaru tīklu, kā arī videonovērošanas izbūves darbus.
Paralēli darbiem “Arsenāla” iekštelpās tuvākajā laikā tiks uzsākti lietus ūdens tīklu izbūves darbi sānpagalmā starp Saeimas un Arsenāla ēkām, pieslēdzot ārējo lietus ūdens sistēmu centrālajai lietus ūdens novadīšanas sistēmai, tādējādi risinot mitruma problēmas pagraba telpās. Vēlāk “Arsenāla” pārbūves projekta gaitā paredzēts arī labiekārtot sānpagalmu, to bruģējot ar betona bruģakmeni un atjaunojot zālienu. Drīzumā plānots uzsākt arī jumta demontāžas darbus.
Lai uzlabotu pieejamību, nākamgad plānota Torņa ielas pārbūve posmā no Jēkaba ielas līdz Arsenāla ielai. Torņa ielas pārbūves darbi veicinās ceļu un ietvju kvalitātes uzlabošanu, padarot piekļuvi izstāžu zālei ērtāku un drošāku visiem apmeklētājiem.
Būvdarbus paredzēts noslēgt 2027. gada nogalē. Par būvdarbu veikšanu noslēgts līgums ar PS "P un S Būvniecība" par līgumcenu 13 629 031,97 EUR bez PVN (PVN 2 862 096,71 EUR). Projekta finansējums ir 17 744 108, 06 EUR ar PVN, no kuriem 15 082 491,85 EUR ERAF finansējums.
“Arsenāls” pārbūves un restaurācijas projekts tiek finansēts no Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās” 5.1.1.5. pasākuma “Unikāla Eiropas mēroga kultūras mantojuma atjaunošana, lai veicinātu to piekļūstamību, attīstot kultūras pakalpojumus”.
“Arsenāls” ir klasicisma arhitektūras paraugs un atjaunošanas projekts ir daļa no Kultūras ministrijas virzītā normatīvā regulējuma unikālu valsts nozīmes kultūras pieminekļu saglabāšanai, kas atrodas pilsētbūvniecības piemineklī “Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs” un vienlaicīgi UNESCO pasaules kultūras un dabas mantojuma vietas “Rīgas vēsturiskais centrs” teritorijā. Šī projekta ietvaros plānots attīstīt piecus objektus Rīgas vēsturiskajā centrā – Lielo ģildi, “Arsenālu”, Vaļņu ielu un tās apkārtni, Daugavas gāti, kā arī izveidot Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ekspozīcijas Rīgas pilī.
Kā norāda Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce: “Ēkas pārbūves un Mākslas muzeja “Arsenāls” darbības stratēģiskais mērķis ir izveidot labi funkcionējošu kultūrvietu, kurā tiktu akcentēts darbs ar Latvijas 20. gadsimta otrās puses un 21. gadsimta vizuālo mākslu visā attīstības periodā, stilistiskajā un mediju daudzveidībā, pētot, popularizējot, veidojot konceptuālas izstāžu sērijas, radošās darbnīcas, izglītības programmas, lekcijas, konferences, seminārus. Vienlaicīgi iecerēts šai vietai kļūt par nozīmīgu laikmetīgās mākslas centru Baltijā”.
Publicitātes attēls
Publicitātes attēls
Publicitātes attēls
Par Mākslas muzeju “Arsenāls”
“Arsenāls” ir viena no nozīmīgākajām ēkām Latvijas Nacionālā mākslas muzeja apjomīgajā sistēmā. 19. gadsimta sākumā krievu vēlīnā klasicisma stilā celtā muitas noliktava tiek pielāgota muzeja funkcijām. Celtnes sākotnējā projekta autors ir arhitekts Johans Eduards de Vite. Nedaudz vēlāk projekts tika papildināts ar Jūliusa Ādolfa Špacīra ierosinājumiem, bet 1828. gadā Sanktpēterburgas arhitekts Aleksandrs Nellingers un muitas resora arhitekts Ivans Lukīni izstrādāja galīgo variantu. 1832. gada novembrī notika ēkas oficiālā nodošana toreizējiem lietotājiem. Arsenāla ēka visos laikos tikusi izmantota kā noliktava. 1920.–1930. gados tā kalpoja par karaspēka mantu glabātavu. Padomju okupācijas periodā armijas resors to izmantoja mantu, preču noliktavām un karaskolas vajadzībām. 1980. gadu vidū ēku pārņēma Kultūras ministrija, nododot to mākslas muzeja izveidošanai.
1986. gadā daļa mākslas kolekcijas no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja tagadējās galvenās ēkas tika pārvietotas uz “Arsenālu”, nolūkā ierīkot jaunu mākslas muzeju, kas tika atvērts apmeklētājiem 1988. gadā un līdz 2020. gadam funkcionēja kā Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāle. 2020. gadā, gatavojoties pārbūvei, tika pārtraukta ēkas publiskā darbība un mākslas darbu krājumu pārvietoja uz jaunuzcelto Muzeju krātuvi Pārdaugavā Pulka ielā, līdz ar to radot iespēju nodrošināt pieejamību un piekļūstamību visam ēkas apjomam. “Arsenāls” atrodas pilsētas centrā blakus vecpilsētai un labi iekļaujas tūrisma maršrutos. Sabiedriskās nozīmes piešķiršana šim objektam tikai vairo šīs pilsētas daļas vēsturisko un šodienas nozīmi kā rekreācijas vietai.
“Arsenālā” periodā no atvēršanas 1988.gadā līdz slēgšanai ir notikuši nozīmīgi mākslas un kultūras pasākumi - Latvijas un ārzemju mākslinieku personālizstādes, konceptuālas mākslas izstādes no muzeja krājuma, starptautiski izstāžu projekti, performances, koncerti un izglītības programmas. Šajos gados kopējais apmeklētāju skaits pārsniedzis miljonu.
Par Latvijas Nacionālo mākslas muzeju
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ir viens no vadošajiem publiskajiem muzejiem valstī, nozīmīgākā vizuālās mākslas krātuve un norišu vieta, kas darbojas kā Latvijas Republikas kultūras ministra pakļautībā esoša tiešās valsts pārvaldes iestāde, pamatojoties uz Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumiem Nr. 923 „Latvijas Nacionālā mākslas muzeja nolikums” Tā darbība tiek nodrošināta, ievērojot nolikumu, nozares politikas plānošanas dokumentus, Latvijas Republikas Muzeju likumu, Noteikumus par Nacionālo Muzeju krājumu, Starptautiskās Muzeju padomes (ICOM) ētikas kodeksu un citus normatīvos aktus.
LNMM ir sešas teritoriālās struktūrvienības, kurās tiek realizēts pilns muzejisko funkciju cikls:
- Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenā un vienīgā vēsturiskā ēka, Jaņa Rozentāla laukums 1;
- Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, Skārņu iela 10;
- Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA, Doma laukums 6;
- Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs, Elizabetes iela 57;
- Muzeju krātuve, Pulka iela 8;
- Mākslas muzejs “Arsenāls”, Torņa iela 1.
Par VNĪ
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” vadībā patlaban tiek īstenoti 110 projekti ar kopējām investīcijām 410 miljoni eiro. VNĪ nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību 427 ēku un būvju īpašumiem, kuros ietilpst 1089 ēkas 0,996 miljonu m2 platībā, kā arī zeme zem ēkām 591 ha platībā, un 3 261 zemes īpašumiem ar kopējo platību 895 ha. 2024.gadā VNĪ jau ceturto reizi saņēma Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta “Ilgtspējas indeksa” platīna godalgu, apliecinot nemainīgi augstu pārvaldības un uzņēmuma darbības ilgtspēju. Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.
