Pirms gada, 2024.gada jūlijā Lielā ģilde slēdza savas durvis apmeklētājiem, un uzsākās tās ilgi gaidītā pārbūve. Savukārt šogad Ilmārs Dirveika veica arhitektoniski māksliniecisko uzraudzību, lai fiksētu jaunu informāciju par ēkas būvvēsturi. Zināms, ka lielāki ēkas remonti notikuši 17. gadsimta beigās un 18. gadsimta vidū. Šo notikumu konkrēti gadskaitļi redzami Lielā Ģildes ēkas senākajā zināmajā zīmējumā, ko 1786. gadā izgatavojis J.K.Broce.
Pārbūves vīzija kā cieņas apliecinājums
Arhitektes Zanes Koroļas radītā pārbūves vīzija 21. gadsimtā ir kā cieņas apliecinājums Kārļa Beines 19. gadsimta iecerei — raugoties uz gotiskajiem rātsnamiem Vācijā un Beļģijā, kur senās formas īstenot jaunos laikmetīgos materiālos. Arhitekte vēlējās savienot vēsturisko ar moderno, iecerot celtnei greznu metāla gotisko jumtu/griestus, tomēr finansiālu šķēršļu dēļ tas tapa vien no koka.
“Šodien šī vīzija iegūst jaunu elpu. Lielās zāles interjers, veidots kā metāla sieta jumts, iemieso ilgi snaudošo ieceri — atdzimst 19. gadsimta gars un ugunsgrēkā zudušais skaistums. Mūsdienu materiāli kļūst par tiltu starp pagātni un tagadni, ļaujot senajai idejai atgriezties — šoreiz īstā un ilgmūžīgā formā,” norāda SIA CMB Arhitektūras nodaļas vadītāja Zane Koroļa.
Vēstures fragmenti mūsdienu gaismā
Lielajā zālē atsedzot 1965.gada konstrukcijas, atklājās 19.gs vidus zāles neogotiskā interjera atliekas par kura eksponēšanu šobrīd tiek lemts kopā ar akustiskajiem risinājumiem. Savukārt Lielās zāles vidusdaļā garenvirzienā atsedzās robežvieta starp 13.-19. gs. ēkas austrumu sienu un 1853. – 1861. g. paplašinājumu. Senākās sienas augšdaļā bija daļēji saglabājušās dzegas mūrējuma daļas. Zemgrīdas aizbēruma izņemšanas laikā atsegtas 19. gs. vidū būvētās konstrukcijas. Jaunās pārbūves laikā tiek konsolidētas jaunās un vecās konstrukcijas virs Minsteres zāles velvēm. Iepriekšējās pārbūves laikā vecajā Ģildes ēkā bijušas dažāda izmēra akmens plākšņu grīdas. To bijis tik daudz, ka daļa no tām izmantotas neparastā veidā –kā grīdas siju galu izolācija, mūrī esošā koka šķautņa galus apliekot ar dolomīta flīzēm.
Arhitektūras daļas vadītājs un arhitektūras daļas autoruzraudzības veicējs Kārlis Frīdenbergs: “Būvdarbu gaitā atklātie vēsturiskie elementi un artefakti sniedz būtisku papildinājumu mūsu izpratnei par Lielās Ģildes attīstības vēsturi. Lai arī projekta pamatrisinājumi netiks būtiski mainīti, mēs esam apņēmušies saglabāt un, kur iespējams, eksponēt nozīmīgākos atradumus. Atsevišķos gadījumos šie atklājumi var ietekmēt interjera apdares risinājumus, pielāgojot tos vēsturisko liecību integrācijai. Ņemot vērā atradumu daudzumu un kultūrvēsturisko vērtību, tiek izskatīta iespēja izveidot pastāvīgu ekspozīcijas vietu, kurā ar šīm liecībām varēs iepazīties arī nākotnes Lielās Ģildes apmeklētāji”.
Noslēpumam pa pēdām
Ēkas būvvēsturē interesants jaunums ir kāda viduslaiku aila ar smailloka pārsedzes arku Minsteres zāles sienā. 1964. gada izpētes atskaitēs nekas nav minēts par savdabīgu telpu Minsteres zāles un Līgavas kambara starpsienā, kaut zāles plāna uzmērījumā tā attēlota. Šobrīd veiktā izpēte ļauj izteikt minējumu, ka arka varētu iezīmēt sākotnēju ieeju zālē no ārpuses. 19. gs. pirmajā pusē, aila aizmūrēta, jo ārpusē uzceltas piebūves. 19. gadsimta plānos un Minsteres zāles interjera zīmējumos redzama nelielā niša ar krāsni. 19. gadsimta vidū Minsteres zālē krāsns vietā izbūvēts sienas skapis.
SIA “Livland group” izpilddirektore Veldze Liepa: “Darbs ar kultūrvēsturiskām vērtībām ir būtiska misijas daļa mūsu uzņēmuma darbībā. Lielās Ģildes pārbūves laikā atklātie artefakti ir nozīmīgs pienesums Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma izpratnei. Ar pilnu atbildību turpinām darbu, nodrošinot, lai Lielā Ģilde arī nākotnē kalpotu kā nozīmīgs kultūras, sabiedrisko un reprezentācijas pasākumu centrs, vienlaikus atspoguļojot un saglabājot tās bagāto vēsturisko slāņojumu!”
Nākotnes gaidās
Lielajā ģildē līdz šim ir pabeigti demontāžas darbi. Uzsākta jumta daļas, kas atrodas virs Lielās zāles, demontāža un siltināšana, logu un durvju restaurācija, kā arī iekšējo inženiertīklu pārbūve. Turpmākajā projekta īstenošanā turpināsies energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi, iekšējo inženiertīklu izbūves darbi, kā arī Lielās zāles pārbūve.
Pārbūves un restaurācijas laikā plānots pārbūvēt Lielās zāles skatuvi, skatītāju sēdvietas un griestu konstrukcijas, un īstenot vides pieejamības veicināšanas aktivitātes. Projekta ietvaros tiks restaurēti vēsturiskie koka logi un durvis, kā arī veikta jumta siltināšana, uzlabojot ēkas energoefektivitāti. Pārbūve skars arī iekšējos inženiertīklus, t.sk. ūdens, apkures, ventilācijas, elektrības un vājstrāvu tīklus. Pārvērtības gaidāmas arī ēkas pagraba zonā, pārbūvējot apmeklētāju labierīcības, garderobes zonu. Tā pat, atsevišķas telpas tiks pārbūvētas atbilstoši administrācijas un mūziķu vajadzībām.
Lielās ģildes attīstības projekta realizācijā kopumā plānots ieguldīt ap 16,2 miljoniem eiro (ar PVN). Kultūras ministrija piesaistījusi Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās" 5.1.1.5. pasākuma "Unikāla Eiropas mēroga kultūras mantojuma atjaunošana, lai veicinātu to piekļūstamību, attīstot kultūras pakalpojumus" programmas finansējumu 10,08milj. eiro apmērā. No tiem ERAF finansējums ir 8,5milj. eiro, valsts budžeta finansējums 1,5milj. eiro. Savukārt Ekonomikas ministrija Lielās ģildes energoefektivitātes pasākumiem ir piesaistījusi Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1.2. reformu un investīciju virziena "Energoefektivitātes uzlabošana" 1.2.1.4.i. investīcijas "Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, t. sk. vēsturiskajās ēkās" finansējumu Lielās ģildes energoefektivitātes paaugstināšanai 6,18 milj. eiro apmērā, no tiem Atveseļošanas fonda finansējums ir 5,18milj. eiro un valsts budžeta finansējums ir 995 tūkstoši eiro. Projektu plānots īstenot līdz 2026.gada nogalei.
Par VNĪ
VNĪ nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību kopumā 3580 nekustamajiem īpašumiem, to skaitā, 397 ēku un būvju īpašumiem, kuros ietilpst 1066 ēkas 975 tūkstošu kvadrātmetru platībā, kā arī zeme zem ēkām 625 ha platībā, un 3 183 zemes īpašumiem ar kopējo platību 886 ha. 2024.gadā VNĪ jau ceturto reizi saņēma Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta “Ilgtspējas indeksa” platīna godalgu, apliecinot nemainīgi augstu pārvaldības un uzņēmuma darbības ilgtspēju. Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.
