KP lēmumā tika konstatēts, ka uzņēmumi pārtikas preču piegādātājiem sistēmiski piemērojuši netaisnīgus un nepamatotus līgumsodus, piemēram, situācijās, kad piegādātājs savlaicīgi informējis par preču nepiegādāšanu vai kad līgumsods pārsniedza līgumiski paredzēto apmēru. Naudas sods katram uzņēmumam noteikts 0,05 % apmērā no to 2016. gada neto apgrozījuma, ņemot vērā pārkāpuma smagumu, ilgumu un atbildību mīkstinošos apstākļus.
Tiesvedība šajā lietā ilgusi gandrīz septiņus gadus un skatīta četras reizes Administratīvajā apgabaltiesā. Lai arī Senāts 2024. gada 28. decembrī atcēla iepriekšējo apgabaltiesas spriedumu daļā par naudas sodu, Administratīvā apgabaltiesa 2025. gada 16. jūnija spriedumā, jau ceturto reizi izvērtējot KP lēmuma pamatojumu, atzina to par tiesisku un pamatotu.
Tiesa spriedumā īpaši norādīja, ka nav pieļaujama situācija, kurā līgumsoda apmērs nav konkrēti izsecināms no līguma noteikumiem, tādējādi padarot to par nezināmu un neprognozējamu lielumu. Līgumsodam ir jābūt skaidri noteiktam un pamatotam, balstoties uz saprotamiem kritērijiem – piemēram, pārkāpuma būtību, piegādātāja rīcības vainojamību un pārkāpumu regularitāti. Tāpat tiesa atzina, ka līgumsods var būt netaisnīgs arī tad, ja tas formāli atbilst Civillikuma normām.
Konkurences padomes priekšsēdētāja p.i. Ieva Šmite: “Šis spriedums ievieš skaidrību par taisnīgas komercprakses standartiem pārtikas mazumtirdzniecībā. Tiesa vēlreiz ir apliecinājusi, ka mazumtirgotājiem nav pieļaujama prakse piemērot līgumsodus, kas nav skaidri pamatoti un samērīgi. Tas ir būtisks vēstījums ne tikai šajā konkrētajā lietā, bet arī visai nozarei – līgumu noteikumiem jābūt caurspīdīgiem un saprotamiem, lai aizsargātu visus tirgus dalībniekus.”
Tiesas spriedumu par naudas sodu vēl iespējams pārsūdzēt Senāta Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas.
KP pieņemtais lēmums pieejams KP interneta vietnē.
