Šobrīd RTU sadarbībā ar Latvijas Universitāti (LU), Kultūras informācijas sistēmu centu, Valsts digitālās attīstības aģentūru, Mākslīgā intelekta Latvijas asociāciju, Latvijas Informācijas tehnoloģiju klasteri un nesen kā izveidoto Mākslīgā intelekta centru gatavo pieteikumu Eiropas Savienības (ES) kopuzņēmuma “Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmums” (EuroHPC) projektu konkursā. Projekta pieteikuma izstrādē notiek cieša sadarbība ar nozares pārstāvjiem, tostarp uzņēmumiem “Tilde” un “Latvijas Mobilais telefons”, Latvijas Valsts radio un televīzijas centru –, saskaņojot ieceres ar industrijas vajadzībām. Projekta kopējais finansējums plānots 8,4 milj. eiro apmērā trim gadiem.
EuroHPC attīsta mākslīgā intelekta “rūpnīcas” – Eiropas līmeņa augstas veiktspējas skaitļošanas un datošanas centrus, kas nodrošina skaitļošanas jaudas un datu infrastruktūru zinātnieku un industrijas vajadzībām, lai viņi varētu izstrādāt jaunākās paaudzes mākslīgā intelekta modeļus un veicināt starpnozaru inovācijas. Pie šīm “rūpnīcām” tiek veidotas «antenas» jeb nacionālie mākslīgā intelekta kompetences un pakalpojumu centri, kas nodrošina pieeju “rūpnīcu” augstas veiktspējas skaitļošanas jaudām, kā arī mācības, talantu attīstību utt. Latvijas “antena” sadarbotos ar mākslīgā intelekta “rūpnīcu” Somijā – “LUMI AI Factory” –, tā izvairoties no vajadzības ieguldīt lielas investīcijas superdatoru infrastruktūrā Latvijā.
“Mākslīgā intelekta «rūpnīcas antenas» izveide Latvijā ir būtisks priekšnoteikums, lai stiprinātu mūsu valsts spēju attīstīt modernus, daudzvalodīgus mākslīgā intelekta risinājumus, kas pielāgoti Latvijas sabiedrības un uzņēmējdarbības vajadzībām. “Tilde” jau gadu cieši sadarbojas ar LUMI superskaitļošanas centru, kam Latvija plāno pievienoties. Mūsu pieredze apliecina, ka piekļuve šāda mēroga skaitļošanas jaudām ļauj izstrādāt mākslīgā intelekta modeļus, kuru attīstība vietējā infrastruktūrā nebūtu iespējama. Šis projekts dos Latvijas pētniekiem un uzņēmumiem iespēju izmantot šos resursus un aktīvi iesaistīties starptautiskā sadarbībā, būtiski stiprinot Latvijas konkurētspēju Eiropas digitālajā telpā,” uzsver valodas tehnoloģiju uzņēmuma “Tilde” līdzdibinātājs un valdes loceklis Andrejs Vasiļjevs.
Arī Latvijas informācijas tehnoloģiju klastera vadītāja Aiga Irmeja pauž, ka “mākslīgā intelekta “rūpnīcas antenas” projekts ir vitāli nepieciešams ne tikai informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozares kā tehnoloģiju izstrādātāju attīstībai, kapacitātes un kompetences celšanai un eksportspējai. Kā Eiropas Digitālās inovācijas centrs, ikdienā strādājot ar tehnoloģiju ieviešanu Latvijas uzņēmumos, liekam lielas cerības, ka projekts tiešā veidā cels Latvijas uzņēmumu efektivitāti, pateicoties mākslīgā intelekta risinājumu jēgpilnai, vērtīgai un pieejamai ieviešanai”.
Plānots, ka Latvijas mākslīgā intelekta kompetences un pakalpojumu centrs izstrādās specializētas mācību programmas un organizēs darbnīcas, lai paaugstinātu pētnieku, studentu un profesionāļu prasmes, atbalstīs mākslīgā intelekta ieviešanu dažādās nozarēs, īpaši fokusējoties uz divejāda lietojuma risinājumiem kiberdrošībā, satelīttehnoloģijās un autonomajās sistēmās, kā arī veselības aprūpes risinājumiem precīzai diagnostikai, personalizētai medicīnai, datu analītikai, digitālajai veselības aprūpei utt. Fokuss plānots arī uz valodu modeļiem, tulkošanu un kultūras mantojuma digitalizāciju, lai stiprinātu latviešu valodas un kultūras ilgtspēju; digitālo dvīņu un automatizācijas risinājumiem valsts pārvaldei, enerģētikai, ražošanai un infrastruktūras optimizācijai; zinātniskām un inženiertehniskām simulācijām un kvantu algoritmiem, lai risinātu sarežģītas problēmas ar nākotnes skaitļošanas tehnoloģijām. Iecerēts, ka Latvijas «antena» arī nodrošinās risinājumu testēšanu, validēšanu un pielāgošanu, būs mākslīgā intelekta un augstas veiktspējas skaitļošanas profesionāļu sadarbības centrs un Latvijas nozares saikne ar Eiropas mākslīgā intelekta kopienu.
RTU inovāciju prorektore Liene Briede norāda, ka skaitļošanas infrastruktūra rada izaicinājumus visā Eiropā, ne tikai Latvijai, tādēļ daudz Eiropas datu jau šobrīd tiek uzglabāti ārpus tās robežām, kas rada drošības riskus. “Dati ir jaunā nafta, to prasmīga lietošana ir konkurētspējas pamats,” viņa uzsver. Latvijai nestiprinot mākslīgā intelekta kompetenci, tuvāko desmit gadu laikā valsts tautsaimniecība varētu zaudēt trīs līdz piecus miljardus eiro. Tādēļ Latvija konsorcijā ar Poliju, Lietuvu un Igauniju ir iesniegusi Eiropas Komisijai arī apliecinājumu par vēlmi, sadarbojoties uzņēmumiem un pētniecības institūcijām, veidot mākslīgā intelekta “gigarūpnīcu” jeb lielas jaudas mākslīgā intelekta centru reģionā, pauž L. Briede. Šo priekšlikumu atbalsta gan virkne partnervalstu vadošo nozares uzņēmumu, gan pētniecības iestādes, tostarp RTU un LU, kā arī Mākslīgā intelekta Latvijas asociācija un Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija.
