Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvis atklāja, ka darbu veikšana bija sarežģīta, jo glābēji centās radīt pēc iespējas mazāk bojājumu kokam. Bija nepieciešams izzāģēt nelielu dobuma daļu, jo dzēšana notika arī no koka iekšienes, glābējam ielienot iekšā.
Pēc ugunsgrēka apdzēšanas pētnieki secināja, ka dižkokam nolūzuši zari, apdegusi miza un gandrīz pilnībā izdegusi stumbra iekšiene. Rudenī bija pāragri secināt par dižozola dzīvotspēju, taču nu – pašā vasaras pilnbriedā – redzams, ka ozols, par spīti visam, vienā pusē ir sazaļojis. Viena puse palikusi ar zariem bez lapām, atgādinot par pagājušā gada nelaimi, bet otra zaļo, apliecinot koka dzīvotspēju.
“Dižozoli, tāpat kā jebkurš cits koks dabā, ir pakļauti dabas spēku iedarbībai un tas var būt arī zibens spēriens un tam sekojoša degšana. Šis ir uzskatāms par dabisku procesu un var veicināt bioloģisko daudzveidību, jo pastāv daudzas kukaiņu un sēņu sugas, kuru attīstībai nepieciešama tieši degusi koksne,” tā pagājušajā gadā informēja Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve.
Ozols Latvijā vienmēr bijis spēka, ilgmūžības un vienotības zīme. Arī Valmieras novada ģerbonī tieši ozols simbolizē mūsu saknes, latviskumu, pamatīgumu, stabilitāti, spēku, kā arī cildina dabas vērtības, pēctecību un tradīcijas. Dambju dižozols šobrīd šo simboliku iemieso vēl spēcīgāk nekā jebkad agrāk, turpinot zaļot pēc tik liela postījuma.
Dižozols, kura augstums ir aptuveni 21 metrs, atrodas Valmieras novada Burtnieku pagastā pie Dambju mājām. Pie tā var nokļūt pa ceļu, kas ved uz Burtnieku baznīcu.
