DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 4 minūtes

RTU jau otro gadu sarunu festivālā “LAMPA” sevi piesaka ar skatuvi uz ūdens

Publicitātes attēls.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ar lieldraugu un sadarbības partneru atbalstu 20. un 21. jūnijā sarunu festivāla “LAMPA” apmeklētājus aicinās kāpt uz peldošās skatuves “Inovāciju tilts” Cēsu pils parka dīķī. Šogad peldošā sarunu platforma izaugusi vēl vērienīgāka, dodot iespēju apmeklēt vairākas peldošās teltis jeb inovāciju burbuļus, kuri pasākuma laikā pārtaps tematiskās domapmaiņas telpās. 

Peldošā konstrukcija jeb inovāciju tilts ir radīta, domājot par ilgtspējīgu būvniecību, minimālu vides nospiedumu un mobilitāti – to iespējams uzbūvēt un pārvietot, neizmantojot smago tehniku un neradot liekus izmešus. Arī šogad RTU skatuve iecerēta kā ideju apmaiņas vieta, kur inženiertehniskā doma satiekas ar sabiedrībai aktuālākajiem jautājumiem dažādos inovāciju virzienos. 

“RTU inovāciju tilts nav tikai vizuāli iespaidīgs risinājums – tas ir simbols sadarbībai, ilgtspējai un radošai domāšanai. Mēs to redzam kā pārmaiņu simbolu, kas šobrīd raksturo situāciju izglītības, inovāciju un pētniecības jomās. Mēs ticam, ka caur dialogu šīs pārmaiņas ved uz zināšanu ekonomikā balstītu labklājību,” tilta simbolisko nozīmi uzsver RTU inovāciju prorektore Liene Briede.

Tilta struktūru izstrādājuši RTU studenti un pasniedzēji sadarbībā ar partneriem – “Milwaukee Tool Latvia”, “LEMONA electronics”, Centrālo Statistikas pārvaldi (CSP), Latvijas Dabas tūrisma asociāciju, “Boards You”, “Bruntor” un citiem. Tā ir platforma gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, kur satiksies zinātne, tehnoloģijas, rūpes par vidi un cilvēkstāsti. Desmit tematiskās jomas, kas tiks pārstāvētas katrā no burbuļiem, sniegs iespēju nodoties daudzveidīgām sarunām šaurā okā par būvniecību, ilgtspēju, pilsētvidi un mobilitāti, izglītību, arhitektūru un vidi, datiem un zinātni, radošumu, šobrīd aktuālo aizsardzības jomu, dabu un klimatu, kā arī, protams, ūdeni. Katrā no inovāciju burbuļiem vienlaicīgi varēs atrasties ap 15 apmeklētāji, tāpēc festivāla dalībnieki aicināti ierasties savlaicīgi, sekojot līdzi pasākuma programmai.

Apmeklētājiem būs iespēja tieši iesaistīties sarunās ar zinātniekiem, nozares profesionāļiem, inovāciju ekspertiem un studentiem, uzdot jautājumus un daloties idejās. Sarunās piedalīsies, piemēram, RTU tenūrprofesori Agnis Stibe un Andris Slavinskis, 3D betona drukas zinātniskās laboratorijas vadītājs Māris Šinka, Inovatīvu produktu izstrādes nodaļas vadītājs, Latvijas kamaniņu izlases inženieris un treneris, olimpietis Mārtiņš Rubenis, nodokļu eksperts asociētais profesors Māris Jurušs, inovatīvu ceļu segumu attīstītājs asociētais profesors Viktors Haritonovs, Augstas veiktspējas skaitļošanas (HPC) centra vadītājs Andris Locāns, Arhitektūras un dizaina institūta direktore Māra Liepa-Zemeša un vietnieks inovāciju jomā Matijs Babris, AS “Latvijas finieris” valdes loceklis Māris Būmanis, “UFLOAT” vadītājs Frenks Kuks, “Bruntor” līdzdibinātājs Raimonds Jurģelis, CSP Vides statistikas departamenta direktore Sigita Purona-Sida un CSP vecākā eksperte Anna Karolina Ozola, “TechChill” operatīvā vadītāja Luīze Dārta Sietiņa, kā arī daudzi citi pētnieki, uzņēmumu un organizāciju pārstāvji no Latvijas un ārvalstīm.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Pašreizējais finansējums zinātnei – 0,7% no IKP – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 20% ir informēti par kādu Latvijas zinātnieku sasniegumu.


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI