Papildus tam padomes sanāksmē tika skatīts EK informatīvais ziņojumus un rekomendācija par kopīgu Eiropas tālāko pieeju attiecībā uz ukraiņiem, kuri atrodas ES. Informatīvajā ziņojumā un rekomendācijā apkopoti priekšlikumi, kas nodrošinātu dalībvalstu koordinētu rīcību, veicot pāreju no pagaidu aizsardzības uz ilgtermiņa risinājumiem, vienlaikus ņemot vērā šo personu vajadzības, ievērojot cilvēktiesības un saglabājot solidaritāti. Šī informatīvā ziņojuma un rekomendācijas saturs vēl tiek skatīts arī nacionālajos līmeņos.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis: “Diemžēl pēdējā laika uzbrukumi liecina, ka agresorvalsts nav gatava izbeigt karu Ukrainā, tādēļ būtiski, ka esam vienojušies par Ukrainas civiliedzīvotāju pagaidu aizsardzības statusa pagarināšanu vēl uz vienu gadu. Tas vieš skaidrību gan mums – ES dalībvalstīm, gan ukraiņu civiliedzīvotājiem, gan Ukrainas valdībai. Tomēr pēc iespējas ātrāk ir jāatgriežas pie diskusijām par iespējamiem nākotnes risinājumiem pagaidu aizsardzības statusa jautājumā, lai nonāktu pie kopīga un vienota ilgtermiņa redzējuma.”
Ukraiņiem, kuri ir pametuši savu valsti, lai bēgtu no kara, pēc 2022. gada 24. februāra ir tiesības uz pagaidu aizsardzību jebkurā ES valstī. Direktīva nosaka, ka pagaidu aizsardzībai paredzētās tiesības ietver uzturēšanās atļauju, piekļuvi darba tirgum un mājoklim, medicīniskos pakalpojumus, izglītības pieejamību bērniem un tiesības atvērt bankas kontu pamatfunkciju nodrošināšanai.
