“Latvija pēdējo gadu laikā ir pārņēmusi vairākus nozīmīgus Eiropas Savienības tiesību aktus enerģētikas un ilgtspējas jomā. Tomēr palikuši būtiski neizpildīti mājasdarbi emisijas kvotu tirdzniecības un transporta enerģijas regulējuma jomās. Šo mājasdarbu izpilde ir ne tikai iespēja veicināt ilgtspējīgu attīstību un inovāciju enerģētikas, transporta un citās Latvijai stratēģiski svarīgās nozarēs, bet arī priekšnosacījums apjomīga Eiropas Savienības investīciju finansējuma piesaistīšanai Latvijas tautsaimniecībai,” norāda komisijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens.
ETS Eiropā un Latvijā ir spēkā kopš 2005.gada un attiecas uz lieliem piesārņotājiem – uzņēmumiem, kas darbojas enerģētikas nozarē, energoietilpīgu rūpniecību un aviāciju, atbildot uz deputātu jautājumiem, skaidroja Klimata un enerģētikas ministrija (KEM). Izmaiņas nepieciešamas, lai attiecinātu ETS arī uz mazajiem piesārņotājiem un veicinātu emisiju samazināšanu ēku sektorā, autotransporta un citās nozarēs, uz kurām esošā sistēma neattiecas, un tam paredz izveidot atsevišķu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS 2).
Tāpat izmaiņas precizē un papildina esošo ETS regulējumu aviācijai un lielajiem piesārņotājiem, tostarp jaunus nosacījumus bezmaksas kvotu saņemšanai, iespējas papildu kvotu saņemšanai un nosacījumus iekārtu izslēgšanai no ETS, kā arī paplašina sistēmas darbību uz kuģošanas kompānijām.
Esošā ETS ir galvenais instruments cīņā pret klimata pārmaiņām un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā, un tā darbojas pēc principa "maksā piesārņotājs". Sistēma nosaka kopējo emisiju daudzumu, ko drīkst izlaist uzņēmumi noteiktās nozarēs, un šis daudzums katru gadu pakāpeniski samazinās. Katram uzņēmumam tiek piešķirts konkrēts bezmaksas skaits emisijas kvotu – viena kvota atļauj emitēt vienu tonnu CO₂ izmešu. Uzņēmumi, kas emitē mazāk nekā piešķirtās kvotas, var pārdot kvotu pārpalikumu uzņēmumiem, kuri pārsniedz limitu vai uzkrāt tās nākamajiem gadiem.
Likumprojektā ietvertas prasības piesārņojošo darbību veicējiem, prasības gaisa aizsardzības un klimata pārmaiņu politikas jomā, prasības piesārņoto vietu sanācijai, vides kvalitātes normatīvi un to ieviešanas programmas, kā arī citi jautājumi.
Plānots, ka ETS 2 tiks ieviesta no 2027.gada visā Eiropas Savienībā vienlaikus, norādīts likumprojekta anotācijā. Izmaiņas nepieciešamas, lai Latvijas tiesību aktos pilnībā pārņemtu attiecīgās Eiropas Savienības direktīvas. Šīs prasības pilnībā pārņēmušas 17 dalībvalstis, to skaitā Lietuva, savukārt Igaunija normas transponējusi daļēji, informēja KEM. Latvija līdz šim nav pārņēmusi prasības un ir izmantojusi maksimālo regulējuma elastību, rosinot, ka ETS 2 neattiecinās uz lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības sektoriem.
Tā kā līdz šim tiesību normas nav transponētas, pret Latviju ierosinātas jau trīs pārkāpuma procedūras. Par tām var tikt ierosināta tiesvedība. Tas negatīvi ietekmētu budžetu un tautsaimniecības attīstību, jo līdz pat regulējuma pārņemšanai būtu jāmaksā soda nauda – 110 miljoni eiro gadā –, un saistību izpildei tiktu piešķirts mazāk finansējuma, pauda KEM.
Plānots, ka izmaiņas stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas. Komisija lūgs Saeimu likumprojektam noteikt steidzamību, informēja K.Briškens.
Tāpat komisija lēma virzīt izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā arī saistīto Transporta enerģijas likuma projektu. Tas citastarp paredz pienākumu degvielas piegādātājiem samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas intensitāti, zaļinot un modernizējot savu transporta enerģijas portfeli, lai līdz 2030.gadam samazinātu sektora emisijas par 16 procentiem. Ar nozari panākta vienošanās par pakāpenisku emisiju samazinājumu – 2026.gadā par četriem, 2027.gadā par astoņiem, savukārt 2028. un 2029.gadā attiecīgi par 10 un 12 procentiem, pauda KEM. Tāpat ar izmaiņām iecerēts veicināt vietējās ražošanas un alternatīvās degvielas infrastruktūras attīstību.
Nākotnē plānots pilnveidot regulējumu, veidojot Sociālā klimata fondu, lai risinātu sociālo ietekmi, ko radītu ēku, autotransporta un papildu sektoru iekļaušana ETS direktīvā, atbildot uz deputātu jautājumiem, informēja KEM. Tas būtu vērsts uz mazaizsargātām grupām, kuras varētu skart enerģētiskā vai transporta nabadzība – mājsaimniecībām, transporta lietotājiem un mikrouzņēmumiem.
