Noteikumi paredz vienotu kārtību, kādā pašvaldība var izsniegt atļauju laukuma jūrā izmantošanai tūrismam un rekreācijai paredzētu pirmās un otrās grupas inženierbūvju būvniecībai jūras piekrastes ūdeņos, tai skaitā būvēm, kas veido turpinājumu sauszemē. Līdz ar to ir atvieglota iespēja ierīkot, vai atjaunot pludmalē un jūrā dažāda veida laipas, peldu steķus, slidkalniņus, tiltiņus, nelielu peldlīdzekļu (piemēram, laivu, ūdensmotociklu, vējdēļu) piestātnes un tamlīdzīgas konstrukcijas, kas paredzētas tūrisma, sporta un rekreācijas vajadzībām. Tādējādi tiek novērsta līdzšinējā situācija, kad bija jāveic divas dažādas administratīvas procedūras – vienu par darbībām jūras ūdeņos, otru sauszemē.
Tas dos iespēju pašvaldībām efektīvāk atbalstīt dažādu publiskās infrastruktūras objektu izbūvi piekrastes teritorijās, attīstot pieejamību iedzīvotājiem un dažādojot tūrisma piedāvājumu.
Vienlaikus pieņemti arī grozījumi Publisko ūdeņu nomas noteikumos, paredzot, ka jūras piekrastes josla – gan ūdeņi, gan sauszemes daļa – var tikt iznomāta uz laiku līdz 30 gadiem, ja tā paredzēta tūrismam un rekreācijai paredzētu būvju ierīkošanai.
Turpmāk informācija par nomas tiesību konkursiem būs publicējama tikai pašvaldību tīmekļvietnēs, atsakoties no dārgākām un formālām prasībām, piemēram, publikācijām drukātajos laikrakstos vai uzziņu plāksnēm dabā.
Noteikumu piemērošana attiecas uz vienpadsmit piekrastes pašvaldībām, tostarp Rīgu, Jūrmalu, Liepāju, Ventspili, Limbažiem un citām. Jaunais regulējums palīdzēs tām rīkoties elastīgāk, mazinās birokrātisko slogu un stiprinās piekrastes teritoriju ilgtspējīgu attīstību, veicinot arī Zilās ekonomikas izaugsmi.
