Normatīvie akti – palīdz vai kavē inovācijas?
Semināru aizsāka organizācijas “Accelerate Estonia” pārstāvis Olari Püvi, kurš stāstīja kā sadarbojoties ar publisko sektoru, tajā skaitā Igaunijas valdību, tiek izstrādāti likumu grozījumu ieteikumi, lai paātrinātu inovatīvu risinājumu testēšanu un nonākšanu tirgū.
Organizācija šobrīd strādā pie tā, lai attīstītu “smilšu kastes” – slēgtas un stingri regulētas teritorijas, kur likuma ietvaros dronu ražotājiem būtu iespējas testēt radītās tehnoloģijas. Tomēr, kā min Olari, liels šķērslis un izaicinājums šādu teritoriju attīstīšanai joprojām ir datu trūkums par inovāciju testēšanas ekonomiskajiem ieguvumiem. Bez datiem panākt likumu grozījumus ir sarežģītāk, bet tie palīdzētu attīstīt testēšanas iespējas un tas būtu ieguvums ne tikai uzņēmumiem, bet arī publiskajam sektoram.
Normatīvo aktu regulējumam savā prezentācijā pieskarās arī Igaunijas Drošības zinātņu akadēmijas pārstāvis Tõnu Pärn, kurš pieminēja GDPR jeb datu aizsardzības regulu un to, ka tas joprojām ir nozares izaicinājums ne tikai Igaunijā, bet arī citur Eiropā - kā dronu tehnoloģijas var strādāt kopā ar šiem noteikumiem. Viņš salīdzināja dronu lietošanas iespējas arī citās Eiropas valstīs, iekļaujot likumiskos regulējumus – GDPR, datu uzglabāšanas un pārvaldīšanas iespējas, ierobežojumus un risinājumus. Kā norādīja Tõnu Pärn, galvenokārt bezpilota lidaparātu izmantošana uzlabotu sabiedrības kopējo drošību, jo šīs tehnoloģijas spēj aptvert plašu darbības zonu, tās ir ātras un efektīvas datu ieguvē, kā arī dod iespēju dažādas situācijas novērtēt reāllaikā, tomēr jāatrod iespējas kā to savienot ar likumiem.
Iespējas, ko dronu tehnoloģijas sniedz jau šobrīd
Uzņēmums “Rae Geodeesia”, ko seminārā pārstāvēja tā vadītājs Mart Rae, nodarbojas ar būvģeodēzisko darbu veikšanu un savu pakalpojumu sniegšanā izmanto tikai dronus. Ar šo tehnoloģiju palīdzību uzņēmums nodrošina augstas kvalitātes video un fotogrāfiju uzņemšanu, dokumentējot procesus dažādos būvniecības un infrastruktūras objektos - uz ceļiem un elektrolīnijām, apsekojot mežsaimniecības un lauksaimniecības, kā arī dabas teritorijas. Kā stāsta uzņēmuma vadītājs, pateicoties šīm tehnoloģijām darba vide kļuvusi daudz drošāka, jo augstas bīstamības objektos mērījumus un apsekošanu veic droni. Būtiski tiek ietaupīts laiks projektu izstrādē un informācijas apkopošanā.
To, ka droni un to iespējas būtiski spēj un spētu uzlabot ne tikai pakalpojumu sniegšanas efektivitāti, bet arī krīzes situācijās glābtu dzīvības stāstīja Maria Tamm, Igaunijas Aviācijas akadēmija pārstāve, kura prezentēja projektu “SAFIR-Ready”, kas ir Eiropas mēroga projekts ar mērķi nodrošināt ārkārtas reaģēšanas un medicīniskos risinājumus, izmantojot bezpilota lidaparātus, piemēram, piegādājot zāles, orgānus transplantācijai vai novērtējot krīzes situācijas. Kā jau pasaka projekta nosaukums, tā galvenais uzdevums ir radīt “misijas gatavības” dronu vienību, kam nepieciešama ātra un automatizēta lidojumu atļauju piešķiršana ārpus vizuālās redzamības līnijas, tādējādi uzlabojot veselības aprūpes sniegtās iespējas, samazinot dienestu reaģēšanas laiku, transporta izmaksas un arī oglekļa emisijas. Kā atklāja Maria Tamm, jau rudenī paredzēts veikt pirmos pilot izmēģinājumus.
Rūpējoties par sabiedrības drošību, bezpilota lidaparāti ir efektīvs rīks arī Igaunijas policijas un robežsardzes darbā. Kā semināra dalībniekiem pastāstīja dienesta pārstāvis Arko Gert Tuisk, šobrīd droni tiek lietoti robežas apsargāšanai, bezvēsts esošu personu meklēšanā, taktiskajām operācijām, pierādījumu apkopošanai noziegumu vai nelaimes gadījumu izmeklēšanā, publiskajai drošībai liela mēroga pasākumu laikā, kā arī īpaši svarīgu personu aizsardzībai. Viņš norāda, ka droni ir neatsverams palīgs resursu optimizācijā un laika ietaupīšanai kritiskās situācijās, kā arī uzlabo pašu drošību, jo, lai novērtētu situāciju dažādu taktisko operāciju veikšanai, nav nepieciešams riskēt ar kolēģu dzīvībām. Protams, pastāv arī izaicinājumi ar kuriem dienests saskaras - GPS traucējumi, komerciālie droni un apmācītu speciālistu trūkums dronu pilotēšanai. Nākotnes risinājumi, kas palīdzētu uzlabot dienestu darbu būtu profesionālo operatoru skaita palielināšana, izmeklēšanas vietu kartēšana plašākās mērogā, kā arī droni kā pirmie reaģētāji krīzes situācijās.
Tehnoloģiju pieņemšana sabiedrībā – iedzīvotāju aptauja
Semināra noslēgumā Tartu un Helsinku pilsētu pārvaldes pārstāvji Jaanus Tamm un Zacharoula Syrivli pastāstīja par projekta “CityAM” ietvaros izstrādātajām iedzīvotāju aptaujām un to rezultātiem - sabiedrības viedokli par droniem un to ienākšanu pilsētvidē. Veiktās aptaujas parādīja, ka abu pilsētu iedzīvotāji lielākoties atbalsta dronu lietošanu urbanizētās teritorijās, ja mērķis ir sabiedrības kopējās drošības uzlabošana, reaģēšanas uz ārkārtas situācijām, vides un dzīvās dabas monitorēšana vai pētniecības ietvaros. Neatbalstāma sabiedrībai šķiet atpūtas vietu un satiksmes novērošana, savukārt bažas rada dronu izmantošana nelikumīgām darbībām, datu apkopošanas un privātuma pārkāpumi, kā arī dzīvās dabas labbūtība saskarē ar mūsdienu tehnoloģijām.
Kopā ar Vidzemes plānošanas reģiona komandu, dalībai seminārā Tartu atsaucās arī vairāku organizāciju un nozaru pārstāvji, ko reģions aicinājis uz sadarbību “Smart Skies” projektā –Civilās aviācijas aģentūra, Rīgas Aeronavigācijas institūts, dronu tehnoloģiju un pakalpojumu uzņēmums “dronueksperts.lv”.
Nākamais seminārs projekta “Smart Skies” ietvaros paredzēts šā gada septembrī, Vidzemē. Kopā gaidāmi vēl pieci šāda veida pasākumi, kas tiks rīkoti reizi ceturksnī, līdz pat projekta noslēgumam 2026. gada augustā.
Projekts “Kopīga uz droniem balstītu pašvaldības pakalpojumu attīstība” (Smart Skies (EE-LV00141)) tiek īstenots ar ES Interreg Igaunija-Latvija programmas 2021.–2027. gadam finansiālu atbalstu.
