Uzklausot ziņojumu, valdība lēma apstiprināt FM mandātu oficiālo sarunu uzsākšanai ar donorvalstīm par trīs investīciju programmu īstenošanu nākamajā EEZ un Norvēģijas grantu periodā. Tāpat ziņojumā izcelts stabils progress ES fondu investīciju īstenošanā, trešā AF maksājuma – 293 miljonu eiro – saņemšana valsts budžetā, kā arī Eiropas Komisijas (EK) rosinātie regulu grozījumi, kas paredz elastīgāku esošo ES fondu finansējuma pārplānošanu aizsardzības un drošības vajadzībām.
ES fondu un Atveseļošanas fonda investīcijas tiek ieviestas atbilstoši plānam. Vienlaikus tiek pielāgotas investīciju prioritātes, īpaši aizsardzības un noturības jomā, un nodrošināts resursu un finansējuma plūsmas balanss ar ieviešanas termiņiem – līdz 2026. gada vidum Atveseļošanas fondam un līdz 2029. gadam ES fondiem. Maijā Latvija saņēma jau trešo Atveseļošanas fonda maksājumu – nozīmīgs atskaites punkts, kas apliecina mūsu spēju savlaicīgi izpildīt noteiktos rādītājus. Tagad īpaši svarīga ir investīciju disciplīna un mērķtiecīga atlikušo reformu un projektu īstenošana, tāpat arī jaunu iespēju izmantošana Latvijas interesēs gan ReArm Europe iniciatīvas ietvaros aizsardzības un drošības vajadzībām, gan jaunās EEZ un Norvēģijas grantu investīciju programmās,” uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
MK sēdē tika apstiprinātas FM pilnvaras uzsākt oficiālas divpusējas sarunas ar donorvalstīm (Norvēģiju, Islandi un Lihtenšteinu), lai Latvija nākamajā periodā varētu izmantot ~ 85 miljonus eiro no EEZ un Norvēģijas grantu investīcijām līdz 2031. gadam. Plānotas trīs investīciju programmas: “Vietējā attīstība un noturība” (~42,5 milj. eiro) ietver patvertņu izveidi un krīžu vadības kapacitātes stiprināšanu; “Zaļās inovācijas” (~27,5 milj. eiro) paredz atbalstu uzņēmējdarbībai un piesārņotu vietu sanācijai; savukārt “Korekcijas dienesti” (~15 milj. eiro) – sieviešu cietuma būvniecību, korekcijas dienestu stiprināšanu un rehabilitācijas pakalpojumus bērniem ar atkarībām.
FM sadarbībā ar atbildīgajām iestādēm organizēs sarunu procesu ar donorvalstīm un izstrādās nepieciešamos sadarbības dokumentus. Sarunu procesa iespējami drīza uzsākšana ir būtiska, ņemot vērā aktuālās investīciju vajadzības aizsardzības un drošības jomās, kā arī noturības pret krīzēm stiprināšanai.
ES fondu investīciju ieviešanā dati uzrāda stabilu progresu. Līdz šī gada jūnijam apstiprināti MK noteikumi, aptverot 80 % no Latvijai pieejamā 4,2 miljardu eiro finansējuma. Projektu atlases ir īstenotas par 2,9 miljardiem eiro jeb 68 %. Savukārt projektu līgumi ir noslēgti par 1,9 miljardiem eiro jeb 45 %, tostarp aprīlī un maijā 58 miljonu eiro apmērā – atbalstot vēja tehnoloģiju ražošanas attīstību, vienlīdzīgas piekļuves veselības aprūpei nodrošināšanu, uzņēmējdarbības veicināšanu reģionos, kā arī pētniecības un inovācijas projektus.
FM ir pabeigusi darbu pie 2021.–2027. gada ES fondu programmas vidusposma pārskata, un maija beigās apstiprināšanai valdībā un tālāk iesniegšanai EK virzīti līdz šim ES fondu komitejā pieņemtie lēmumi par ES fondu investīciju pārdalēm ar uzsvaru uz drošības un noturības stiprināšanu – kiberdrošību, militārās mobilitātes uzlabošanu, enerģētisko drošību, reģionālo attīstību u.c.
Paralēli ar nozaru ministrijām un partneriem uzsākta diskusija par papildu pārdaļu iespējām aizsardzības sektora stiprināšanai 2025. gada otrajā pusē, ņemot vērā EK ReArm Europe iniciatīvu un aprīlī publicētos regulu grozījumu priekšlikumus, kas ļautu dalībvalstīm esošo ES fondu finansējumu elastīgāk pārplānot aizsardzības un drošības vajadzībām. Šādi iespējamie grozījumi tiktu izstrādāti ciešā sasaistē ar budžeta procesu un prioritātēm, ņemot vērā, ka papildu finansējums būtu jārod esošajās ministriju aploksnēs.
Turpinās aktīva AF investīciju ieviešana. Projektu iesniegumu atlases ir noslēgušās vai vēl notiek visās AF investīciju jomās 100 % no kopējā piešķīruma. Projektu līgumi noslēgti par 1,8 miljardiem eiro jeb 89 %, un šī gada laikā plānots noslēgt līgumus par visu pieejamo finansējumu – 1,97 miljardiem eiro. Jūnija sākumā paredzēts parakstīt vienu no lielākajiem līgumiem – par Rīgas centrālās stacijas Dienvidu daļas būvniecību 114 miljonu eiro apmērā. Līdz šim projektu īstenotājiem veikti maksājumi par 735 miljoniem (37 %) eiro un, tuvojoties AF termiņam 2026. gada vidū, sagaidāma būtiska maksājumu intensitātes palielināšanās. Atbildīgās iestādes turpina darbu pie nākamās kārtas rādītāju sasniegšanas, lai, atbilstoši plānam, FM vēl šogad varētu iesniegt EK ceturtā maksājuma pieprasījumu par 302 miljonu eiro.
Ar Šveices atbalstu Latvijā līdz 2029. gadam tiek īstenotas četras investīciju programmas par 42,4 miljonu eiro – bērnu vēža aprūpes attīstībai, piesārņotu vietu sanācijai, lietišķajai pētniecībai un darba vidē balstītai profesionālajai izglītībai. Programmas jau ir uzsāktas, un 2025. gada pirmajā pusē turpinājies darbs pie normatīvās bāzes pilnveides un projektu līgumu noslēgšanas, lai nodrošinātu investīciju pieejamību.
FM turpina īstenot rīcības plānu administratīvā sloga mazināšanai ES fondu projektu īstenošanā. Līdz maijam apkopoti vairāk nekā 400 priekšlikumi no nozaru ministrijām, pašvaldībām, uzņēmēju organizācijām un sociālajiem partneriem. Identificētas astoņas prioritārās jomas, kurās notiek dažāda līmeņa un veidu uzlabojumi – īpaši projektu atlases vienkāršošanā, uzraudzības un iepirkumu procesa efektivizēšanā. Tiek arī pārskatīts nacionālais regulējums, atsakoties no prasībām, kas pārsniedz ES noteikto, lai mazinātu slogu un samazinātu atskaišu apjomu. Visus plānotos uzdevumus paredzēts pabeigt līdz 2025. gada jūnija beigām, un par paveikto FM sniegs pārskatu valdībā.
