“Lai stiprinātu Latvijas aizsardzības spējas un vienlaikus sekmētu ekonomisko izaugsmi, ir būtiski veidot ciešu sadarbību starp valsts institūcijām, industriju un zinātnes sektoru. Mūsu mērķis ir radīt vidi, kur Latvijas uzņēmumi un pētnieki var attīstīt tehnoloģiski modernas, konkurētspējīgas un aizsardzības vajadzībām piemērotas inovācijas. Stratēģijas ieviešanas plāns ir nākamais solis ceļā uz spēcīgu un ilgtspējīgu aizsardzības industrijas ekosistēmu, kuras attīstība ir tieši sasaistīta ar mūsu valsts drošību un neatkarību,” uzsver aizsardzības ministrs Andris Sprūds.
Lai nodrošinātu sekmīgu Aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģijas 2025.–2036. gadam īstenošanu, stratēģijas ieviešanas plānā izvirzīti četri galvenie rīcības virzieni. Tie ietver konkrētus un mērķtiecīgus pasākumus, kas stiprina nacionālās aizsardzības spējas, veicina augstas pievienotās vērtības inovācijas un paplašina sadarbību starp valsts sektoru, industriju un pētniecības institūcijām, kā arī stiprina tautsaimniecības piegāžu ķēžu noturību industrijas un Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām.
1. rīcības virziens “Stipra un starptautiski konkurētspējīga aizsardzības tehnoloģiskā un industriālā bāze” paredz pasākumus, lai stiprinātu nacionālās industrijas spējas un veicinātu tās integrāciju starptautiskajā aizsardzības tirgū.
Šajā virzienā paredzēta regulāra informācijas aprite ar nozari, tostarp semināri par iepirkumiem un Eiropas Savienības atbalsta iespējām, kā arī atbalsts eksportspējīgiem projektiem un militārajai ražošanai. Tiks pilnveidots normatīvais regulējums, samazināts licencēšanas laiks, veikta industrijas spēju kartēšana un stiprināta sadarbība ar zinātnes sektoru. Plāns paredz arī inovāciju un zināšanu pārneses veicināšanu, nodrošinot nozares noturību un attīstību ilgtermiņā.
2. rīcības virzienā “Aizsardzības industrijas integrācija Nacionālo bruņoto spēku uzdevumu izpildē” iekļauti soļi ar mērķi stiprināt Latvijas aizsardzības industrijas kapacitāti, piegāžu drošību un uzņēmumu sadarbību ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
Virziens paredz stratēģiskās partnerības mehānisma izveidi, vienotas kārtības, kādā tiek slēgti līgumi ar piegādes drošības prasībām, izstrādi, kā arī vadlīnijas aizsardzības un drošības industrijas iesaistei aizsardzības spēju stiprināšanā. Tāpat tas paredz industrijas militārās kompetences veicināšanu, organizējot dažādus pasākumus industrijas iesaistei un finansēšanas konkursu izsludināšanai, kā arī militārās industrijas ekosistēmas attīstību.
3. rīcības virziens “Aizsardzības industriālās un tehnoloģiskās bāzes inovētspējas stiprināšana” vērsts uz inovāciju veicināšanu un pētniecības kapacitātes attīstīšanu aizsardzības un drošības jomā.
Šajā virzienā paredzēti gan nacionālo pētniecības programmu un grantu konkursi militāru un divējāda lietojuma tehnoloģiju attīstībai, gan arī testēšanas un validācijas pakalpojumu sistēmas ieviešana, mentoringa un grantu programmas jaunuzņēmumiem, kā arī pētniecības un attīstības projektu īstenošana, tostarp sadarbībā ar universitātēm un domnīcām.
Virzienā plānots arī izveidot Aizsardzības inovāciju fondu, kas nodrošinātu ilgtspējīgu finansiālu atbalstu ideju attīstīšanai. Tāpat stiprināta tiks sadarbība ar Eiropas Aizsardzības fondu un atbalstīta uzņēmumu dalība tajā, kā arī veicināta iekšējās drošības inovācija sadarbībā ar Iekšlietu ministriju un nozares pārstāvjiem. Kopumā pasākumi veidoti, lai veicinātu Latvijas aizsardzības inovāciju ekosistēmas konkurētspēju un ilgtspēju.
4. rīcības virziens “Tautsaimniecības piegāžu ķēžu noturība aizsardzības industrijas un Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām” paredz pētījumu par aizsardzības industrijas ražošanai kritisko svarīgo sastāvdaļu un izejvielu sarakstu.
Šī virziena mērķis ir identificēt aizsardzības industrijas ražošanai kritiski svarīgās sastāvdaļas un izejvielas un to tvērumu Nacionālo bruņoto spēku vajadzību nodrošināšanai, kā arī apkopot Ukrainas pieredzi par aizsardzības industrijas ražošanai kritiski svarīgām sastāvdaļām un izejvielām Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām.
Aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģijas ieviešanas plāna 2025. gadam īstenošana jau ir uzsākta. Līdz šim jau paveikti vairāki nozīmīgi soļi, kas būtiski stiprina Latvijas aizsardzības industrijas attīstību un inovētspēju.
Ir izveidota aizsardzības industrijas konsultatīvā padome un notikušas tās pirmās sēdes, noslēgti visi četri nacionālie pētniecības un attīstības projektu līgumi ar Latvijas uzņēmumiem pretdronu jomā, kā arī sasniegts ievērojams progress starptautiskā līmenī – deviņi jauni Eiropas Aizsardzības fonda projekti ar Latvijas pārstāvību pretendē uz 7 miljonu eiro Eiropas Savienības līdzfinansējumu un 1,2 miljonu eiro nacionālo atbalstu.
Tāpat ir aizvadīts pirmais aizsardzības inovāciju hakatons Rēzeknē, ieviestas jaunas uzņēmējdarbības atbalsta programmas un stājušies spēkā noteikumi “Zaļajam koridoram” militārās ražošanas projektiem. Atklāts jauns militārās ražošanas uzņēmums “Eraser”, izsludināts nevalstisko organizāciju konkurss, aizvadīta izstāde ar 25 industrijas uzņēmumu dalību, kā arī realizēts Dronu samits, apliecinot Latvijas potenciālu dronu tehnoloģiju jomā.
Atbildīgajām institūcijām stratēģijas ieviešanas plānā paredzēto pasākumu īstenošanu paredzēts nodrošināt ar tām esošo vai piešķirto valsts budžetu.
Industrijas un inovāciju atbalsta stratēģijas izstrādē un ieviešanā iesaistīti Aizsardzības ministrijas partneri gan no publiskā, gan privātā sektora, tostarp no nozares asociācijām.
Jau ziņots, ka martā Ministru kabinets apstiprināja Aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģiju 2025.-2036. gadam, kas paredz gan jaunus, gan paplašina jau esošos atbalsta mehānismus industrijas un inovāciju attīstībai ar mērķi stiprināt valsts drošību un aizsardzību.
Aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģija ir sasaistīta ar Valsts aizsardzības koncepcijas un Nacionālo bruņoto spēku ilgtermiņa attīstības plāna 2025. 2028. gadam plānošanas ciklu, tādējādi tai noteikts atbilstošs darbības termiņš līdz 12 gadiem, ar iespēju to tās darbības laikā pārskatīt ik pēc četriem gadiem, ja tas ir nepieciešams.
