Plānots noteikt, ka darījumu attiecībās ar kredītiestādi dzīvokļu īpašnieku kopība būs pielīdzināma juridiskai personai. Līdz ar to kopība varēs atvērt norēķinu kontu un slēgt līgumus ar kredītiestādēm par aizdevumu māju atjaunošanai.
Savukārt, lai kredītiestādes varētu identificēt dzīvokļu īpašnieku kopību kā savu klientu, ikvienai dzīvokļu īpašnieku kopībai – gan jau esošām kopībām, gan tādām, kas radīsies no jauna uzbūvētās ēkās, – paredzēts piešķirt nosaukumu un identifikatoru. To Būvniecības informācijas sistēmā veiks Būvniecības valsts kontroles birojs. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka Valsts zemes dienests jau patlaban aktuālos Nekustamā īpašuma valsts kadastra datus nodod Būvniecības valsts kontroles birojam, tostarp datus par dzīvojamās mājas sadali dzīvokļu īpašumos, un iedzīvotājiem nekādas papildu darbības nebūs jāveic.
Paredzēts, ka dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopības likumiskais pārstāvis būs tāds mājas pārvaldnieks, kurš reģistrēts Būvniecības valsts kontroles biroja vestajā dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistrā. Tādējādi trešajām personām būs nodrošināta publiski pieejama un ticama informācija par dzīvokļu īpašnieku kopību – tās nosaukumu, identifikatoru un pārstāvi.
Ņemot vērā, ka dzīvokļu īpašnieku kopība iesaistās dažādos tiesiskos darījumos, piemēram, par komunālo pakalpojumu piegādi, kopība uzskatāma par darījuma pusi, kam ir pienākums noskaidrot un atklāt savu patieso labuma guvēju. Ar grozījumiem paredzēts noteikt kārtību, kādā dzīvokļu īpašnieku biedrība Uzņēmumu reģistram šādas ziņas sniedz.
Tāpat grozījumi paredz, ka dzīvokļu īpašnieku kopības varēs nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēji un nodokļu maksātāji, ja to ieņēmumi no saimnieciskās darbības pārskata gadā nepārsniegs divas valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Šāda kārtība paredzēta, lai atvieglotu grāmatvedības procedūras, jo šīm kopībām pārsvarā ir neliela apmēra ieņēmumi no saimnieciskās darbības, piemēram, iznomājot vietu uz ēkas sienas reklāmas laukumam. Šos līdzekļus varētu novirzīt dzīvojamās mājas attīstībai, norādījuši grozījumu autori.
Lai grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā varētu stāties spēkā, tie Saeimā jāskata vēl divos lasījumos.
