Apsūdzētā, būdama valsts amatpersona, nepārliecinoties, ka dižkoks ir valsts nozīmes dabas piemineklis un ir aizsargājams koks, neievērojot noteikto kārtību, sagatavoja koku ciršanas atļauju, pēc kā koku ciršanas atļaujas saņēmējs minēto dižkoku nozāģēja, nodarot kaitējumu videi, izraisot smagas sekas.
2021. gada janvārī apsūdzētā persona, sagatavojot koku ciršanas atļauju, nepildīja savus amatpersonas pienākumus – kontrolēt koku izzāģēšanu ārpus meža zemēm –, un nepārliecinājās, ka kādā nekustamajā īpašumā Salacgrīvas novadā parastā priede (Pinus sylvestris) 1,3 metru augstumā virs sakņu kakla ir sasniegusi 2,80 metru apkārtmēru un ir valsts nozīmes dabas piemineklis, tādējādi ir aizsargājams koks un atzīstams par dabas pieminekli. Apsūdzētā persona aiz nolaidības neievēroja normatīvajos aktos noteikto kārtību un saskaņoja kādai reliģiskajai organizācijai minētā dižkoka nociršanas atļauju.
Pēc koku ciršanas atļaujas saņemšanas, reliģiskā organizācija nozāģēja minēto dižkoku, nodarot kaitējumu videi 55 000 eiro apmērā, radot negatīvas izmaiņas raksturīgajā ainavā un kultūrvēsturiskajā vidē, kas vienlaikus atrodas dabas teritorijas “Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta” neitrālajā zonā un Valsts nozīmes kultūras pieminekļa aizsardzības joslā, izraisot smagas sekas.
Vidzemes apgabaltiesa 2024. gada 12. novembrī, izskatot valsts apsūdzības uzturētāja – prokurora – iesniegto apelācijas protestu un Dabas aizsardzības pārvaldes amatpersonas iesniegto apelācijas sūdzību, taisīja spriedumu, ar kuru atcēla Vidzemes rajona tiesas 2024. gada 9. februāra spriedumu ar kuru apsūdzētā persona tika atzīta par nevainīgu. Vidzemes apgabaltiesa atzina apsūdzēto par vainīgu minētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīja ar sabiedrisko darbu uz 140 stundām, uz diviem gadiem atņemot tiesības ieņemt amatu, kas saistīts ar koku ciršanas atļauju izsniegšanu, kā arī lēma no apsūdzētās par labu valstij piedzīt mantiskā kaitējuma kompensāciju 55 000 eiro apmērā.
Līdz ar to, ka Senāts atteica ierosināt kasācijas tiesvedību, šis notiesājošais spriedums š. g. 30. aprīlī stājies likumīgā spēkā.
