Pasākuma laikā tika prezentēti pētījuma par attīstības uzraudzības sistēmu secinājumi, kā arī iepazīta Cēsu un Rīgas pašvaldību pieredze. Diskusijā ar pašvaldībām tika spriests gan par uzraudzības procesu, gan nepieciešamajiem uzlabojumiem, lai process būtu sistemātisks un efektīvs.
Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) Teritoriālās plānošanas nodaļas vadītāja Ieva Kalniņa uzsvēra, ka uzraudzības sistēmas pilnveidošana ir sarežģīts, bet nepieciešams process, kuram jābūt balstītam ciešā sadarbībā ar pašvaldībām un citām ieinteresētajām pusēm. Viņa norādīja, ka uzraudzības sistēma ļautu ne tikai novērtēt plānošanas dokumentos izvirzīto mērķu izpildi, bet arī demonstrēt izsvērtu, datos balstītu lēmumu pieņemšanu, stiprinot reģiona konkurētspēju un iedzīvotāju uzticēšanos.
Ieva Kalniņa atzina, ka “šobrīd uzraudzības process ir sadrumstalots - gan pašvaldības, gan reģions saskaras ar izaicinājumiem kvalitatīvu un salīdzināmu datu iegūšanā. Līdz ar to nepieciešams šo jautājumu risināt plašākā – valsts un reģiona līmenī, tādējādi sniedzot atbalstu un palīdzot arī pašvaldībām sistemātiskā uzraudzības procesa ieviešanā”. VPR pārstāve arī piebilda, ka būtiski ir izmantot jau esošās pieredzes un dalīties ar veiksmīgiem piemēriem, kas var iedvesmot citus kolēģus. “Gribam iedibināt tradīciju tikties ar pašvaldību plānošanas speciālistiem regulāri, daloties ar pieredzēm, pārrunājot aktuālos jautājumus un iedvesmojoties vienam no otra,” norādīja Ieva Kalniņa.
Šis pasākums notika projekta “PoliRuralPlus” ietvaros. Tā mērķis ir izstrādāt Vidzemes reģiona attīstības uzraudzības sistēmas koncepciju, kas veicinātu datos balstītu lēmumu pieņemšanu. Projektā veikto pētījumu par pašvaldību pieredzi un iespējamo attīstības uzraudzības sistēmas izveidi prezentēja izpētes un inovāciju aģentūras “InnoMatrix” pārstāve Līga Brasliņa. Viņa norādīja, ka “datu iegūšanas, apkopošanas un analīzes joma šobrīd ir tektonisku izmaiņu epicentrā. To izraisījis arvien lielāks datu apjoms un mākslīgā intelekta tehnoloģiju strauja attīstība. Pa vecam mēs nevaram turpināt strādāt, bet jaunā veidā vēl neesam iemācījušies.”
L. Brasliņa uzsvēra arī problēmas, kas saistītas ar datu sadrumstalotību, pieejamību un kvalitāti, norādot, ka Latvijā daudzi dati nav pieejami reģionālā griezumā, un pastāv nepieciešamība pēc centralizētas un automatizētas pieejas datu apstrādei. Kā piemēru viņa minēja RAIM sistēmu, kas varētu būt pamats attīstības uzraudzībai, taču tai nepieciešama būtiska pilnveide. Viņa arī uzsvēra, ka “datu vākšana, glabāšana un konservēšana ir beigusies – lai process būtu efektīvs, visam jānotiek reālā laikā, tostarp, izmantojot mākslīgā intelekta rīkus.”
Cēsu Digitālā centra vadītāja vietnieks Aleksandrs Ļubinskis dalījās ar Cēsu novada pašvaldības pieredzi atvērto datu stratēģijas izstrādē un ieviešanā. Viņš uzsvēra, ka pašvaldībā īpaša uzmanība pievērsta iekšējās datu pārvaldības uzlabošanai – gan veidojot vienotu izpratni par to, kādi dati nepieciešami, gan sakārtojot to apkopošanas un uzglabāšanas procesus. Cēsu pieredze apliecina, ka būtiski ir noteikt atbildīgos, radīt vienkāršus mehānismus datu iesniegšanai un veicināt izpratni un sadarbību starp struktūrvienībām. Viņš arī uzsvēra, ka viena no lielākajām problēmām ir neregulāra datu atjaunošana, tāpēc nepieciešams izveidot vienotus principus, kā to darīt.
Rīgas valstspilsētas pašvaldības pārstāvji – Stratēģiskās uzraudzības nodaļas vadītāja Renāte Strautmane un galvenais telpisko datu eksperts Andris Ločmanis – iepazīstināja ar galvaspilsētas pieredzi attīstības uzraudzības sistēmas izveidē un pilnveidē, kura nereti tiek nosaukta par labāko paraugpraksi, kā vajadzētu veidot uzraudzības sistēmu. Viņi uzsvēra, ka svarīgi ir ne tikai regulāri apkopot datus, bet arī parādīt tos lēmumu pieņēmējiem un iedzīvotājiem saprotamā, vizuālā veidā. Uzraudzības procesā Rīgā tiek izmantoti arī dažādi mūsdienīgi datu avoti, piemēram, satelītattēli un mobilo sakaru operatoru sniegtā informācija, lai precīzāk raksturotu pilsētas attīstības tendences. Andris Ločmanis uzsvēra, ka pašlaik dažādos pārvaldības līmeņos izmantotie rādītāji bieži nesakrīt, tāpēc nav iespējams iegūt vienotu skatījumu reģionālā līmenī. Viņš aicināja vienoties par kopīgu rādītāju kopumu un pārskatīt tos, kas praksē nedarbojas, lai uzraudzības sistēma būtu efektīvāka un saprotamāka visām iesaistītajām pusēm.
Pašvaldību pārstāvji bija vienisprātis, ka būtu lietderīgi vienoties par kopīgiem datu vākšanas principiem reģionā, tostarp iekļaujot vienotus jautājumus iedzīvotāju aptaujās. Tika arī norādīts, ka datu kvalitāte un to atjaunošanas regularitāte ir nozīmīgi priekšnosacījumi kvalitatīvai analīzei. Datu apkopošana bieži ir manuāls, laikietilpīgs process, kurā pastāv arī cilvēcisko kļūdu risks. Dalībnieki ierosināja jaundibinātā Mākslīgā intelekta centra iesaisti, lai veicinātu valsts uzturētajās sistēmās automatizētu datu ievadi, izgūšanu un analīzi.
Pasākuma noslēgumā tika secināts, ka reģionālās attīstības uzraudzības sistēmas pilnveide ir nepieciešams un kopīgi īstenojams process, kura pamatā jābūt uzticamiem datiem, vienotiem rādītājiem un ciešai sadarbībai starp pašvaldībām un reģionālo līmeni. Sakārtota attīstības uzraudzības sistēma ļaus pašvaldībām labāk saprast iedzīvotāju vajadzības un plānot pakalpojumus, kas balstīti reālos un salīdzināmos datos.
Par “PoliRuralPlus”
“PoliRuralPlus” ir Eiropas Savienības finansēts projekts, kas tiek īstenots no 2024. līdz 2026. gadam ar mērķi attīstīt ilgtspējīgus, datos balstītus un sadarbībā veidotus lēmumu pieņemšanas mehānismus pilsētu un lauku teritorijās. Vidzemes plānošanas reģions projektā piedalās kā viens no deviņiem pilotprojekta reģioniem, attīstot pieeju reģionālās attīstības uzraudzībai. Projekta ietvaros tiek radīti digitālie rīki, dati balstītas analīzes metodes un jaunas sadarbības pieejas, lai stiprinātu teritoriju attīstības stratēģisko plānošanu. Plašāk par projektu Vidzemes plānošanas reģiona tīmekļa vietnē.
Finansē Eiropas Savienība (ES). Izskanējušie viedokļi un uzskati ir tikai autora(-u) pausti un neatspoguļo ES vai Eiropas Pētniecības izpildaģentūras (REA) uzskatus. Ne ES, ne finansējumu piešķīrusī iestāde nevar būt atbildīga par tiem.
