“Ārvalstu iejaukšanās mērķis ir paralizēt demokrātiskas sabiedrības. Visā Eiropā mēs redzam, kā ļaunprātīgi spēlētāji izmanto kibertelpu, finansē radikālas kustības un veido sarežģītas dezinformācijas kampaņas. Viņu mērķis ir viens – sašķelt, destabilizēt un polarizēt sabiedrības,” norādīja Z.Kalniņa-Lukaševica savā uzrunā.
Ziņojumā skaidri identificētas galvenās ārvalstu iejaukšanās formas – dezinformācija, kiberuzbrukumi, slēpts politiskais finansējums un manipulācija ar vēlēšanām, medijiem un sabiedrības viedokļiem. Īpaši tiek uzsvērta Krievijas īstenotā apjomīgā iejaukšanās kopš pilna mēroga kara sākuma pret Ukrainu, vienlaikus norādot, ka šīs taktikas tiek plaši izmantotas un tās pielieto arī citi “spēlētāji”.
Ziņojuma autore uzsvēra nepieciešamību skaidri nodalīt leģitīmu ārvalstu ietekmi, piemēram, publisko diplomātiju, no slepenas un manipulatīvas iejaukšanās demokrātiskajos procesos: “Nevienai valstij nav tiesību slepeni manipulēt ar citas valsts demokrātisko kārtību.”
Vienlaikus Z.Kalniņa-Lukaševica brīdināja, ka pasākumiem ārvalstu ietekmes ierobežošanai jābūt tiesiski līdzsvarotiem, un tos nedrīkst izmantot kā aizsegu represijām pret pilsonisko sabiedrību, neatkarīgiem medijiem un cilvēktiesību aizstāvjiem.
“Pilsoniskā sabiedrība nav demokrātijas ienaidnieks – tā ir tās mugurkauls. Tādēļ ir būtiski nodrošināt, lai vārda brīvība un nevalstisko organizāciju darbība netiktu ierobežota, aizbildinoties ar cīņu pret ārvalstu ietekmi,” viņa uzsvēra.
Ziņojumā iekļauti konkrēti ieteikumi, kā stiprināt demokrātisko drošību. Starp tiem – valsts vēlēšanu infrastruktūras aizsardzība pret kiberuzbrukumiem, caurspīdīga politiskā finansējuma nodrošināšana, lai novērstu iespējas ārvalstu finansējuma izmantošanai politiskajām kampaņām, kā arī stingrāks tiesiskais regulējums ārvalstu ietekmes novēršanai.
Svarīga loma atvēlēta arī sabiedrības noturības stiprināšanai – īpaši caur medijpratības un kritiskās domāšanas veicināšanu, tostarp iekļaujot to skolu mācību saturā, un iedzīvotāju izglītošanu par dezinformācijas riskiem.
Ziņojuma autore uzsvēra, ka ārvalstu iejaukšanās efektīva novēršana nav iespējama bez starptautiskas sadarbības: “Mums ir nepieciešama koordinēta informācijas apmaiņa starp NATO, Eiropas Savienību un Eiropas Padomi. Tikai kopīgiem spēkiem mēs spēsim aizsargāt demokrātijas pamatus.”
Z.Kalniņa-Lukaševica aicināja Eiropas valstis būt izlēmīgām: “Mūsu labākā aizsardzība ir noturība – stiprinot sabiedrības spēju kritiski izvērtēt informāciju, uzlabojot kiberdrošību un nodrošinot politiskā finansējuma caurskatāmību, mēs veidojam demokrātijas noturību pret ārējiem draudiem.”
Ziņojuma tēmas aktualitāti apliecināja plašās diskusijas – vēlmi uzstāties debatēs izteica vairāk nekā 60 parlamentārieši no daudzām organizācijas dalībvalstīm.
