Tāda pirms gandrīz trim gadiem bija arī tiesībsarga rekomendācija. Tiesībsargs atzinīgi vērtē Zemkopības ministrijas un Valsts meža dienesta (VMD) rīcību, nosakot šādu alternatīvu risinājumu Ministru kabineta noteikumos**.
Atmežošana faktiski nozīmē tādu darbību, kurā mežu tā īpašnieks (privātpersona vai uzņēmums) pārveido citādi izmantojamā zemē. Piemēram, būvniecībai, derīgo izrakteņu ieguvei, lauksaimniecībā izmantojamās zemes ierīkošanai u.c. Par atmežošanu valsts nosaka kompensācijas apmēru. Tās nesamaksāšana ir vērtējama kā patvaļīga atmežošana, par kuru likumā noteiks sods. Taču kompensācijas samaksāšana neatbrīvo no pienākuma saņemt apliecinājumu koku ciršanai. Ja koki tiek cirsti bez tā, var iestāties administratīvā vai pat kriminālatbildība.
Pirms grozījumiem MK noteikumos situācija bija šāda – ja atmežošanu veica, iepriekš par to nesamaksājot kompensāciju, tad VMD no īpašnieka vai valdītāja to vēlāk piedzina trīskārtīgā apmērā. Tiesībsargs jau 2021. gadā norādīja, ka šāda prasība ir nesamērīga. “Mēs nevērtējām soda apjomu kā tādu, bet norādījām uz nepilnību samaksāt kompensāciju tikai un vienīgi naudā bez izvēles iestādīt jaunu mežu. Lai gan kopējais sasniedzamais dabas aizsardzības mērķis – oglekļa piesaiste un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana – būtu tieši tāds pats, ja zemes īpašnieks atjaunotu meža platību citviet,” norāda Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja Ineta Rezevska.
Uzziņai:
Saskaņā ar Meža likumu personām, kuras veic atmežošanu, ir jākompensē valstij radītās negatīvās sekas – potenciāla oglekļa dioksīda piesaistes un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās, kā arī aizsargjoslu funkciju mazināšanās.
* Vai to tiesiskajiem valdītājiem
** MK noteikumi Nr. 889 "Par atmežošanas kompensācijas noteikšanas kritērijiem, aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību"
