“Šodien konceptuāli vienojāmies par ES fondu programmas vidusposma grozījumu gala priekšlikumiem, kas paredz nozīmīgus ieguldījumus drošības, noturības un transporta jomās. Drošība un noturība ir galvenais fokuss ES fondu programmas vidusposma grozījumos. Tie vēl aprīlī jāapstiprina valdībā, lai varētu iesniegt Eiropas Komisijā. Vienlaikus komitejā vienojāmies par tālākām jaunā perioda sarunām ar Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas grantu programmas donorvalstīm, kur virzīsim trīs programmas,“ norāda finanšu ministrs.
Finanšu ministrija (FM) ir noslēguma fāzē darbā ar ES fondu programmas vidusposma grozījumiem, kas paredz iekļaut jau visas līdz šim ES fondu tematiskās komitejas sanāksmēs saskaņotās pārdales.
Lai noslēgtu vidusposma grozījumu paku, sanāksmē tika panākta konceptuāla vienošanās par Satiksmes ministrijas (SM) aktualizētajiem ES fondu pārdales priekšlikumiem, koncentrējot līdzekļus stratēģiski nozīmīgiem transporta projektiem. Tiks pārskatīts un optimizēts dzelzceļa savienojuma risinājums starp Rīgas lidostu, Centrālo staciju un Salaspili. Paredzēts finansējums videi draudzīgu bateriju elektrovilcienu iegādei reģionālajos maršrutos, kas daļēji aizstās dīzeļvilcienus, uzlādes infrastruktūras attīstībai, ostu infrastruktūras stiprināšanai, kā arī pretdronu aizsardzības sistēmas izveidei Rīgas lidostā. Sanāksmē arī uzsvērts, ka SM nepieciešams nodrošināt centralizētu dzelzceļa projektu ieviešanu.
Vienlaikus komitejā tika aktualizētas arī citas pārdales — tostarp izmaiņas programmā, atsakoties no neīstenojamiem pasākumiem un pārskatot ieguldījumu prioritātes, piemēram, sociālajā un izglītības jomā. Atbalstīts arī Ekonomikas ministrijas priekšlikums veidot jaunu atbalsta pasākumu stratēģiski nozīmīgu aizsardzības industrijas projektu īstenošanai, paredzot esošā finansējuma pārstrukturēšanu un iespēju nākotnē piesaistīt ReArm Europe aizdevumu.
Drīzumā gaidāmi EK priekšlikumi regulu grozījumiem saistībā ar ReArm Europe iniciatīvu, kas sniegs dalībvalstīm lielāku elastību veikt ES fondu ieguldījumus aizsardzības industrijā. Pēc vidusposma grozījumu pakotnes noslēgšanas, plānots turpināt diskusijas par papildu pārdalēm tieši aizsardzības sektora stiprināšanai.
Sekojoši valdības izvirzītajām prioritātēm, drošība un noturība ir noteiktas par galvenajiem virzieniem ES fondu programmas vidusposma grozījumos. Līdz šim tematiskajā komitejā jau panākta vienošanās par būtiskiem ieguldījumiem šajās jomās un kas jau iekļauti vidusposma grozījumu pakā – 33,3 miljoni eiro kiberdrošībai un ministriju IKT sistēmu stiprināšanai, 35 miljoni eiro enerģētiskās neatkarības veicināšanai, 22 miljoni eiro militārās mobilitātes un reģionālās infrastruktūras uzlabošanai, kā arī 46,8 miljoni eiro patvertņu izbūvei un katastrofu pārvaldības centru attīstībai. Tāpat līdz šim panākta vienošanās par atbalstu materiāli nenodrošinātajiem, paredzot finansējumu pārtikas paku programmas nepārtrauktības nodrošināšanai 27,35 miljonu eiro apmērā.
Sanāksmē tika apspriests arī FM izstrādātais rīcības plāns administratīvā sloga mazināšanai ES fondu projektu ieviešanā. Līdz šim saņemti 148 vienkāršošanas priekšlikumi no ministrijām un pašvaldībām, ko FM sagrupējusi astoņās jomās, kurās ieplānots veikt dažāda līmeņa un veida uzdevumus administratīvā sloga mazināšanai.
Kā augstas prioritātes jomas ar visvairāk saņemtajiem priekšlikumiem plānā atzīmētas projektu atlases vienkāršošana, projektu pārbaudes un uzraudzības efektivizēšana, kā arī iepirkumu jautājumi. Tāpat būtisks uzsvars ir uz nacionālā līmeņa prasību izvērtēšanu, atsakoties no tām, kas pārsniedz ES regulējuma noteiktās, tādējādi samazinot administratīvo slogu un atskaišu apjomu. Attiecībā uz šo punktu līdz jūnija beigām plānots pārskatīt ES fondu normatīvo regulējumu un sagatavot grozījumus MK.
Kopumā administratīvā sloga mazināšanas rīcības plānā ietvertos pasākumus paredzēts veikt līdz šī gada II ceturkšņa beigām.
Sanāksmē FM pārstāvji informēja arī par Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas grantu 2021.–2028. gada perioda plānošanas progresu. Komitejas dalībnieki konceptuāli atbalstīja priekšlikumu uzsākt oficiālās sarunas ar donorvalstīm par trīs programmu izveidi – “Zaļās inovācijas” 27,5 miljonu eiro apmērā ar Ekonomikas ministriju kā programmas apsaimniekotāju, “Vietējā attīstība un noturība” par 42,5 miljoniem eiro ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju kā atbildīgo ministriju, kā arī programmu “Korekcijas dienesti” 15 miljoni eiro ar Tieslietu ministriju kā atbildīgo ministriju. Tuvākajā laikā plānots virzīt mandātu šīm sarunām apstiprināšanai valdībā.
