“CAP lēmums par funkciju apvienošanu būtu kā novēloti izpildīts mājas darbs. Darba devēji jau 2023. gada novembrī aicināja politiķus būt godprātīgiem saimniekiem, jo Valsts kontroles atzinums revīzijā par pieaugušo izglītības sistēmu parādīja, ka valsts iestādes, darot vienu un to pašu darbu, ir administratīvi pārtērējušas 3,6 miljonus eiro. Lai mēs saprastu šīs naudas vērtību – tie ir vismaz 3000 darbinieku, kas šādas pieejas dēļ nevarēja piedalīties mācībās. Tie darbinieki, kuriem mācību noslēgumā jāpalīdz darba devējiem kāpināt valsts IKP divas reizes tuvākajā desmitgadē atbilstoši valdības vēlmēm. Funkciju apvienošana pieaugušo izglītībā ir viens no pasākumiem, kas ļautu ietaupīt līdzekļus un novirzīt tos valdības izvirzītajām drošības prioritātēm, virzoties uz mērķi par valsts budžeta izdevumu samazināšanu vismaz 5% apmērā,” pauž LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.
Par CAP atbildīga ir to koordinējošā Ekonomikas ministrija, kas joprojām nav uzsākusi darbu pie cilvēkkapitāla attīstības ilgtermiņa stratēģijas izstrādes. Darba devēji sagaida skaidru vīziju par to, kā tiks sasniegti tautsaimniecības mērķi un kādas būs prioritātes, lai Latvijas tautsaimniecība varētu virzīties uz augstākas pievienotās vērtības nozaru attīstību. Tāpat kā līdz šim, LDDK ir gatava arī turpmāk iesaistīties šī procesa aizvešanā līdz rezultātam, un, lai arī stratēģijas nav, Labklājības ministrijas priekšlikums pārvaldīt pieaugušo izglītību vienā iestādē, atbilst LDDK prioritātei – optimizēt izdevumus un vienkāršot administratīvo procesu valsts pārvaldes funkciju veikšanā.
Līdz šim pieaugušo izglītību Latvijā pārvaldījušas divu ministriju – Labklājības ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas – padotībā esošas iestādes – Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) un Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA). LDDK vairākkārtīgi ir informējusi par nepieciešamību īstenot pieaugušo izglītības pārvaldību no lietotāja – Latvijas iedzīvotāja – vajadzību skatu punkta, nevis uzturēt paralēlas mācību sistēmas, kuras ļauj iestādēm saglabāt vienādas funkcijas savos resoros. Latvijas izaicinājums šobrīd ir intensīvi nodrošināt aptuveni puses no Latvijas nodarbināto kvalifikācijas celšanu un pārkvalifikāciju, lai būtu iespējams nodrošināt tādu ekonomisko valsts situāciju, kurā mūsu sabiedrība var finansēt kvalitatīvu aizsardzības, veselības aprūpes un izglītības pakalpojumu pieejamību.
Atgādinām, ka 2024. gada 7. maija Ministru kabineta sēdē tika dots uzdevums līdz 2024. gada 15. augustam iesniegt izskatīšanai CAP priekšlikumus vienotam cilvēkkapitāla attīstības jautājumu institucionālajam pārvaldības risinājumam, samazinot administratīvo slogu un nodrošinot publisko resursu lietderīgu izmantošanu. Minētā priekšlikuma pamatā ir Valsts Kontroles (VK) īstenotās lietderības revīzijas ziņojuma konstatējums, ka konsolidētas pārvaldības īstenošana ļautu ietaupīt 3,6 milionus eiro administratīvajās izmaksās attiecībā uz funkciju realizāciju, kas šobrīd tiek dublētas vairākās iestādēs.
