Darbi notiek trīs kārtās. Pirmā kārta veiksmīgi tika paveikta jau iepriekšējā restaurācijas sezonā 2024. gadā. Turpmākajiem darbiem līdzekļi jāpiešķir savlaicīgi, lai ar restaurācijas sezonas sākumu varētu veikt paredzēto būvdarbu ciklu un izvairītos no dīkstāvēm. Ir svarīgi turpināt paviljona atjaunošanu, jo tas atrodas Rīgas centrā un tā grausta stāvoklis kaitē Latvijas galvaspilsētas tēlam, kā arī iespējai šo neatkārtojamo vēstures liecību izmantot tūrisma pasākumiem.
Projekts sadalīts trīs posmos:
- 1. posms 2024. gadā - 120 942 eiro;
- 2. posms 2025. gadā - 118 442 eiro;
- 3. posms 2026. gadā – 129 114 eiro
Īstenojot projektu, tiks nojaukti paviljona iepriekšējās pārbūves laikā uzbūvētā kupola pamatnes jeb tambura daļa un jumts; atjaunots dzelteno ķieģeļu mūrējums, pilastri, arkas un frontonu iekšpuses; notīrīts krāsojums; tiks veikta ķieģeļu virsmu šuvošana, cokola, uzeju un dažādu dekoratīvo elementu restaurācija; izveidots un uzstādīts stikla šūnu kupols, tādējādi atjaunojot paviljonu tā vēsturiskajā izskatā.
“Otrais projekta posms ir īpašs. Krāsainas stikla šūnu kupols taps izcilās latviešu stikla mākslinieces Andas Munkevicas darbnīcā, tam ir oriģināla struktūra, kam Rīgā nav analoga. Kupolu uzstādīs ar metāla konstrukcijas palīdzību. Paviljons būs krāšņs apskates objekts un to varēs izmantot jaukiem kamermūzikas un kultūras pasākumiem,” uzsver Rīgas domes kultūrvēsturiskā materiālā mantojuma komisijas vadītāja Rita Našeniece.
Šis arhitekta Floriana fon Viganovska projektētais paviljons ir vienīgā vēstures liecība, kas saglabājusies no Rīgas 700 gadu jubilejas svinībām. Paviljons ir latviešu izcelsmes mūrniekmeistara un ietekmīga pilsētas būvuzņēmēja Krišjāņa Ķergalvja dāvana Rīgai un tika eksponēts vērienīgās Rīgas 700 gadu jubilejas izstādes laikā. Paviljonu uzcēla, lai telpiski paplašinātu Esplanādes 1901. gada izstādi, kuras vajadzībām tika uzbūvēti daudzi paviljoni, kafejnīcas, restorāni, izstāžu telpas. Dzelteno ķieģeļu paviljona uzdevums bija arī uzskatāmi parādīt, kādus meistardarbus spēj radīt latvju amatnieki. Pagājušā gadsimta 60.-70. gados to izmantoja kā parka uzkopšanas darbarīku noliktavu. Dažādi remonta darbi paviljonam veikti gan 20. gadsimta trīsdesmitajos, gan sešdesmitajos un septiņdesmitos gados. 2000. gadā paviljons ieguva jaunu krāsojumu.
