“Latvju dainu” 1. burtnīca tika izdota 1894. gadā. Vairāk nekā 30 gadu ilgais Krišjāņa Barona un viņa līdzgaitnieku, īpaši Friča Brīvzemnieka un Henrija Visendorfa, darbs 1915. gadā vainagojās ar 217 996 apkopoto dainu variantu izdošanu sešos sējumos (astoņās grāmatās). Tomēr ceļš līdz sējumu iznākšanai nebūt nebija viegls – piemēram, 1. sējums 10 atsevišķās burtnīcās iznāca četru gadu laikā, savukārt turpmākie sējumi tika iespiesti tālajā Pēterburgā, kas apgrūtināja darbu ar manuskriptiem. Publicēšanas procesu ietekmēja arī līdzekļu trūkums.
Pasākumā 21. martā piedalīsies Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves krājuma glabātāja Māra Vīksna, kura vēstīs par “Latvju dainu” avotiem un leģendāro Dainu skapi, kā arī nesen pabeigto tautasdziesmu akadēmisko izdevumu. Piebalgas muzeju apvienības “Orisāre” vadītāja Līva Grudule stāstīs par Kārļa Skalbes jaunības gadiem, Annas Brigaderes memoriālā muzeja “Sprīdīši” vadītāja Rasma Rapa – par Annu Brigaderi Rīgā, savukārt Rīgas 31. vidusskolas skolotāja Daiga Berķe kopā ar audzēkņiem dalīsies pārdomās par Barona personību 21. gadsimta jauniešu redzējumā.
Tāpat ar priekšlasījumiem uzstāsies Krišjāņa Barona muzeja speciālisti Rūta Kārkliņa, Andris Ērglis un Dita Butule. Tiks pavērts skats uz “Latvju dainu” izdošanas peripetijām, Krišjāņa Valdemāra valodnieciskajiem darbiem un Barona līdzdarbību tajos.
Priekšlasījumu 2. daļa būs veltīta Augusta Dombrovska 180. jubilejai un iesāksies ar piemiņas brīdi viņa atdusas vietā Ziemeļblāzmas dārzā. Turpinājumā kultūras pilī “Ziemeļblāzma” varēs dzirdēt atmiņas par ceļojošo izstādi “Latvju dainas un Krišjānis Barons” un pārskatu par Augusta Dombrovska devumu kultūrvietu veidošanā Rīgas pievārtē. To klausītājiem vēstīs Ziemeļrīgas kultūras apvienības projektu vadītāja Zane Auškāpa.
Par muzikāliem priekšnesumiem rūpēsies Augusta Dombrovska mūzikas skolas audzēkņi.
Pasākuma norises vieta – Augusta Dombrovska mūzikas skola – arī nav izvēlēta nejauši. Te Krišjānis Barons sagatavojis lielu daļu “Latvju dainu” manuskripta, strādājis ar korektūrām un saņēmis sengaidīto ziņu par pēdējo sējumu izdošanu un lielā darba noslēgumu.
Ieeja pasākumā bez maksas.