KNAB atgādina, ka politisko organizāciju finansēšanas modelis Latvijā ir vairākkārt pilnveidots. Pēdējās izmaiņas, kas stājās spēkā 2020. gada 1. janvārī, nosaka, ka publiskais finansējums ir tieši atkarīgs no minimālās mēnešalgas apmēra izmaiņām, kas turpina pieaugt katru gadu. Lai noskaidrotu, esošā finansēšanas modeļa efektivitāti, KNAB padziļināti analizēja valsts budžeta finansējumu saņemošo politisko partiju un to apvienību finansiālās darbības dokumentāciju un tēriņus laikposmā no 2018. līdz 2023. gadam. Šajā laikposmā aizvadītas sešas vēlēšanas.
KNAB vērtējums sniegts ciešā kopsakarā ar dažādiem rādītājiem, tostarp privāto ziedojumu apjoma un politisko organizāciju biedru skaita izmaiņām, kā arī sabiedrības politisko līdzdalību un uzticību politiskajiem spēkiem. Informatīvā ziņojuma projektā apkopotā informācija liecina, ka politiskajām organizācijām izmaksātais valsts budžeta finansējums kopš 2018. gada ir pieaudzis 12 reizes, turpretī piesaistītais privāto ziedojumu apmērs mazinājies deviņas reizes.
KNAB norāda, ka valsts budžeta finansējuma apmēra pieaugšanas procesā svarīga loma ir piešķirtā valsts budžeta finansējuma izlietojuma nosacījumu un ierobežojumu pilnveidošanai, to izpildes kontroles stiprināšanai un caurspīdības lielākai veicināšanai. KNAB ieskatā, šobrīd nav nepieciešams veikt grozījumus esošajā valsts budžeta finansējuma piešķiršanas modelī, kas piesaistīts Saeimas vēlēšanu rezultātiem un kas paredz papildu finansējuma piešķiršanu par iegūtajām balsīm pašvaldību vēlēšanās.
KNAB secinājis, ka valsts budžeta finansējums kā pamatavots ir vismaz desmit politisko spēku administratīvo izmaksu segšanai, un tā apmērs Latvijā ir augstākais starp visām Baltijas valstīm. Tāpat secināts, ka politiskajām organizācijām ir paradums veidot uzkrājumus un valsts budžeta līdzekļus visvairāk tērēt priekšvēlēšanu aģitācijas aktivitātēm, darbinieku atalgojumam, kā arī telpu īrei un pakalpojumiem, kas saistīti ar to īri. Turpretī vismazāk – darbības saturiskai nodrošināšanai, tostarp jaunu biedru un jauniešu piesaistei. KNAB ieskatā, politiskajām organizācijām piešķirtais finansējums būtu vairāk jāizmanto, lai veicinātu sabiedrības uzticēšanos valsts varas institūcijām un palielinātu sabiedrības līdzdalību politikas veidošanas procesos.
Vienlaikus KNAB novērojis, ka sabiedrībai ir ierobežotas iespējas gūt detalizētu priekšstatu par partiju izlietoto valsts budžeta finansējumu, un tas samazina atklātību. Tāpēc KNAB mudina politiskās partijas vairāk informēt sabiedrību par izlietoto valsts budžeta finansējumu, veiktajiem pasākumiem un sasniegtajiem mērķiem. Tāpat KNAB saredz nepieciešamību veikt izmaiņas normatīvajā regulējumā, aicinot paredzēt detalizētāku valsts budžeta izdevumu izlietojuma atšifrējumu KNAB iesniedzamajos un publiskojamajos politisko organizāciju finansiālās darbības pārskatos.
KNAB aicina atbildīgās publiskā sektora institūcijas, tostarp Tieslietu ministriju un Finanšu ministriju, kā arī nevalstiskās organizācijas – biedrību “Sabiedrība par atklātību – Delna” un “Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS” – sniegt atgriezenisko saiti par informatīvā ziņojuma projektu TAP portālā līdz 19. martam.
Informatīvā ziņojuma projekts pieejams šeit.
