Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes Izglītības pētījumu institūta (LU IPI) pētnieki ir nodrošinājuši lasītprasmes novērtēšanas tekstu, uzdevumu un aptaujas jautājumu tulkošanu, pārbaudi un precizēšanu. Latvijā ceturto klašu lasītprasmes pētījums pirmo reizi notiks digitālajā vidē, tādēļ izmēģinājuma pētījumā tiks sekots līdzi, lai datorizētais tests norit bez aizķeršanās.
Iepriekšējā, 2021. gada PIRLS pētījuma cikla rezultāti rādīja, ka Latvijas sākumskolas skolēnu sniegums, lai arī joprojām augstāks par pētījuma dalībvalstu vidējo, tomēr bija ievērojami krities, salīdzinājumā ar Latvijas ceturto klašu skolēnu sniegumu 2016. gadā. Kritums ir signāls pieaugušajiem, – gan izglītības profesionāļiem, gan bērnu vecākiem, – ka bērnu lasītprasmes attīstīšanai valstī nepieciešama visu iesaistīto kopīga un iedarbīgāka rīcība. Augstāko rezultātu valstu pieredze liecina, ka sasniegumi palielinās, ja pieaugušie aktīvi veido bērna lasītprasmes pamatus, sākot jau no bērna dzimšanas un pirmsskolas vecumā. Kopīga sarunāšanās, spēļu spēlēšana un priekšā lasīšana paplašina bērnam zināmo vārdu krājumu un palīdz turpmākai tekstpratības attīstībai.
2021. gada pētījumā zemākais lasītprasmes sniegums Latvijā bija zēniem, kuri dzīvo ārpus pilsētām, – tas bija zemāks par PIRLS pētījuma skalas vidējo vērtību. Nepietiekama lasītprasme nākotnē var ietekmēt pilnvērtīgu iesaisti mācībās un vēlāk arī darbā, un sabiedriskajā dzīvē. Tādēļ Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) uzsāktā iniciatīva “Skola kopienā”, pēc sadarbības līgumu slēgšanas ar pašvaldībām, sniegs pastiprinātu atbalstu skolēniem, kuriem ir lasītprasmes grūtības tieši pirmajos skolas gados. Gan grupu, gan individuālajās nodarbībās 1.–3. klašu skolēni attīstīs skaņu uztveri un tekstu izpratni.
Atbalstu skolotājiem lasītprasmes mācīšanas jautājumos sniedz arī VIAA Pedagogu profesionālā atbalsta departamenta Metodiskā atbalsta nodaļa, organizējot pētījumu secinājumu un ieteikumu pārnesi skolu praktiskajā darbā. Ieteikumus skolām un skolotājiem ir sagatavojuši LU IPI pētnieki, popularizējot efektīvas metodes lasītprasmes apguvei, skolās Latvijā un ārvalstīs īstenoto labo praksi, un uzdevumu piemērus darbam ar skolēniem.
Nozīmīga loma lasītprieka veicināšanā ir Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, kas īsteno trīs lasīšanas veicināšanas programmas: “Skaļās lasīšanas sacensības”, “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija” skolu un pašvaldību bibliotēkās, un “Grāmatu starts”, kas veido pirmo bērna pieredzi bibliotēkā un interesi par grāmatām.
2021. gadā dalībnieku skaits programmā “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija” ievērojami pieauga, jo tika uzsākta sadarbība ar Valsts izglītības satura centru projektā “Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstīšanai”, – piekļuve grāmatām un metodikai tika nodrošināta 265 skolās, kuras darbojās VISC projektā. 2024. gadā programma aptvēra 897 Latvijas bibliotēkas un skolas, tostarp arī 80 latviešu diasporas centrus 30 pasaules valstīs.
Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS) vietnē var iepazīties ar uzskatāmiem datiem par Latvijas sākumskolas skolēnu lasītprasmi, gan atbilstoši skolēnu dzimumam, gan skolas atrašanās vietai (pilsēta/lauki), un redzēt lasītprasmes snieguma saistību ar dažādiem rādītājiem (lasītprieks, piederības sajuta skolai, pāridarījumi, biežs izsalkums, nogurums, u. c.).
PIRLS pētījumu Latvijā organizē Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar LU IPI. Pētījums palīdz novērtēt un attīstīt izglītības sistēmu atbilstoši starptautiski apstiprinātas metodoloģijas ceļā iegūtiem datiem un pierādījumiem. Dalība pētījumā tiek īstenota ar Eiropas Savienības fondu finansiālu atbalstu.
