“Šobrīd būtiski samazinās valsts iespējas finansēt dažādas nekustamo īpašumu attīstības ieceres, tādēļ pieaug alternatīvu finansējuma avotu piesaistes nozīme. Viens no rīkiem kā VNĪ var rast nepieciešamo finansējumu valsts nekustamo īpašumu sakārtošanai ir īpašumu, kam nav nākotnes pielietojuma un attīstības ieceres publiskā sektora izmantošanai, atsavināšana un iegūto līdzekļu novirzīšana pamata portfelī esošo īpašumu pielāgošanai un attīstībai. Atsavinātie īpašumi iegūst jaunus saimniekus, kas sniedz tiem attīstības iespējas, sakārto pilsētas vidi un padara tos atkal pieejamus uzņēmējdarbībai un sabiedrībai,” norāda VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.
Īstenojot publiskā sektora centralizāciju, atsavināšanai tiek novirzīts arvien lielāks skaits īpašumu, t.sk. Vecrīgā. Analizējot VNĪ darījumus pēdējo divu gadu periodā, var secināt, ka Vecrīgas īpašumiem darījumu cena joprojām krītas - atkarībā no īpašuma novietojuma un lieluma, tendence ir pozitīvāka mazu un kompaktu nekustamo īpašumu iegādē. Piemēram, nekustamais īpašums Kaļķu ielā 24, tika atsavināts tikai septītajā izsolē par 1,84 miljoniem eiro, kas ir par 1,82 milj. eiro mazāk kā pirmās izsoles sākuma cena.
Savukārt Rīgas centra nekustamiem īpašumiem, kas var tikt attīstīti dzīvojamā segmenta tirdzniecībai, cena vidēji tika pārsolīta par 30 % augstāka par vērtējuma cenu, piemēram, vēsturiskais namu Brīvības ielā 68, Rīgā, nosolīja par 4,19 miljoniem eiro, kas ir par 1,49 miljoniem eiro vairāk nekā noteiktā izsoles sākumcena (2,7 miljonu eiro). Tas norāda uz nākotnes plāniem attīstīt un nopelnīt tieši dzīvojamo īpašumu tirgū. Šajos darījumos dalībnieku skaits izsolēs ir bijis ievērības cienīgs un aktivitāte pirms izsoles jau dod indikācijas par pārdošanas cenas pārsolīšanu. Šis joprojām norāda par iespējām īstenot biznesa plānus dzīvojamā segmenta pārdošanas procesā, interesi renovētu dzīvokļu iegādē.
Kopumā Latvijas nekustamā īpašuma tirgū 2024. gadā turpinājās stabilizācija kopš 2022. gada lejupslīdes. Šobrīd nekustamā īpašuma tirgū ir interese par dzīvokļu īpašumiem, kā arī jūtama investoru piesardzība komercplatību iegādes ziņā. Pēdējā novērojams neliels darījumu skaita un cenu pieaugums, īpaši jauno biroju projektu segmentā. Tomēr, neskatoties uz sarežģīto ģeopolitisko situāciju, izaicinājumiem celtniecības nozarē un procentu likmēs - daudz cilvēki joprojām uzskata, ka investīcijas nekustamā īpašumā ir joprojām drošākais veids, kā saglabāt vai palielināt ieguldītās naudas vērtību. 2025. gada pārdošanas aktivitātes lielākie ietekmes faktori būs procentu likmes izmaiņas un ekonomiskās situācijas stabilizācija.
Saskaņā ar VNĪ stratēģiju, viens no kapitālsabiedrības mērķiem ir palielināt vērtīgo un aktīvi izmantoto īpašumu īpatsvaru valsts īpašumu portfelī, vienlaikus samazinot īpašumu, kam nav nākotnes pielietojuma un attīstības ieceres publiskā sektora izmantošanai, īpatsvaru.
Viens no mehānismiem, kā to panākts – atsavināt nevajadzīgos īpašumus un no citām valsts pārvaldes iestādēm pārņemt neaktīvos vai nevajadzīgos īpašumus, bezmantinieku mantu un to atsavināt, tādējādi nodrošinot to attīstības iespējas.
Par VNĪ
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” vadībā patlaban tiek īstenoti 110 projekti ar kopējām investīcijām 410 miljoni eiro. VNĪ nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību 427 ēku un būvju īpašumiem, kuros ietilpst 1089 ēkas 0,996 miljonu m2 platībā, kā arī zeme zem ēkām 591 ha platībā, un 3 261 zemes īpašumiem ar kopējo platību 895 ha. 2024.gadā VNĪ jau ceturto reizi saņēma Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta “Ilgtspējas indeksa” platīna godalgu, apliecinot nemainīgi augstu pārvaldības un uzņēmuma darbības ilgtspēju. Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.
